• Tweet

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus.

“Latvijā grasās ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas ļaus pārstrādei nodot dažas PET un stikla pudeles, kā arī skārdenes, taču pārstrādei nebūs iespējams nodot citus šo materiālu iepakojumus (piemēram, piena vai sulu iepakojumus, šampūnu pudeles, stikla burkas u.c.). Iestājamies par iecerētās depozīta sistēmas pilnveidi, paredzot, ka tajā pret atlīdzību varēs nodot dažādus iepakojuma veidus (arī sulu vai piena iepakojumus, stikla burkas utt.), ne tikai konkrētas pudeles,” norāda iniciatīvas pārstāvis Jānis Ķuze.

Viņa ieskatā, ierosinot attiecīgus grozījumus Iepakojuma likumā, bez kavēšanās ieviest Latvijā tādu depozīta sistēmu, kurā pret atlīdzību var nodot dažādu iepakojumu.

“Socioloģiskās aptaujas norāda, ka sabiedrība ir ieinteresēta pārstrādei nodot daudzveidīga iepakojuma veidus. Uzskatām, ka Latvijā ieviešamā depozīta sistēma ir jāplāno kompleksi un izmantojot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, piemēram, mākslīgo intelektu, kas atpazīst iepakojuma veidu. Šādi sabiedrībai tiks nodrošināta mūsdienīga, tālredzīga, maksimāli efektīva un ekonomiski pamatota depozīta sistēma,” skaidro iniciatīvas autors.

Pēc viņa domām, tādējādi sabiedrībai tiks nodrošināta iespēja efektīvi apsaimniekot dažādus ikdienas atkritumus (ne tikai pudeles), tos nododot pārstrādei pret atlīdzību. Tradicionālā depozīta sistēma ļautu pārstrādei nodot tikai aptuveni 2% no visiem atkritumiem. Tikmēr paplašinātā sistēma, kā rāda aprēķini, ļaus pārstrādei nodot divreiz vairāk jeb aptuveni 30 tūkst. tonnas atkritumu. Vēls viens ieguvums – tiks efektīvāk izmantoti valsts resursi depozītsistēmas ieviešanā. Trešais ieguvums – mērķtiecīgs solis uz Eiropas Savienības (ES) noteikto mērķu izpildi, kuru neizpilde var rezultēties lielos naudas sodos.

“Šeit vērā ir ņemama kaimiņvalsts Igaunijas pieredze, kurā patlaban darbojas tradicionālā dzērienu depozīta sistēma, kādu grasās ieviest arī Latvijā. Tā nav pietiekami efektīva, ja runājam par atkritumu savākšanu un plastmasas piesārņojuma problēmu kopumā. Igaunijā situācija ar atkritumu apsaimniekošanu joprojām ir apgrūtināta, un ES jau ir brīdinājusi valsti par iespējamo sodu līdz pat 100 milj. eiro, jo var netikt izpildīts ES noteiktais mērķis – līdz 2020. gadam pārstrādāt 50% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Arī Latvijai šie ES mērķi ir saistoši, un pārdomātas, iespējami efektīvas depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks priekšnosacījums mērķu sasniegšanai – līdz 2030. gadam mums jāspēj pārstrādāt 70% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Ticam, ka, jau tagad pieņemot lēmumu par paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu, šo mērķi varēsim sasniegt, neriskējot ar iespējamām soda naudām,” norāda iniciatīvas autors.

Jau ziņots, ka Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Vides aizsardzības klubs, Latvijas Iepakojuma asociācija un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija 27.maijā parakstīja sadarbības memorandu par inovatīvas, ekonomiski izdevīgas, paplašinātas iepakojuma depozīta sistēmas izstrādi. Memoranda mērķis ir efektīvi risināt dažādu sadzīves preču iepakojuma savākšanas problēmu.

Foto: Pixabay