• Tweet

Pirmdien, 19.jūnijā, sākas sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Paziņojumu par izstāšanās sarunu uzsākšanu ceturtdien jau saskaņoja Lielbritānijas “Brexit” ministrs Deivids Deiviss un Eiropas Komisijas sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

Iepriekš tika pieļauts, ka sarunas varētu tikt atceltas saistībā ar Lielbritānijas valdošās konservatīvās partijas nosacīto neveiksmi ārkārtas parlamenta vēlēšanās, tomēr pagaidām viss notiek pēc plāna.

Lielbritānija marta beigās iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības. Tas aizsāks divu gadu garu “Brexit” procesu – līdz 2019. gada 29. martam, jāpanāk vienošanās par pilnīgu izstāšanās pabeigšanu.

Pagaidām nav zināma sarunu norises gaita, nav skaidra arī oficiālās Londonas pozīcija sarunās. Lielbritānijas galvenais pārstāvis būs ”Brexit” ministrs Deivids Deiviss. Iepriekš Lielbritānijas premjere Terēze Meja pauda, ka nevar tikt pieļauti nekādi Lielbritānijas mēģinājumi palikt Eiropas Savienībā.

“Tas ir patiešām ļoti nozīmīgs brīdis mūsu valstij. Mums ir jāskatās uz priekšu uz nākamajiem soļiem, kurus mums ir nepieciešams veikt. Mums ir iespēja veidot jaunu Lielbritānijas lomu pasaulē,” sacīja Meja.

Tikmēr daudzi ietekmīgi Eiropas un Lielbritānijas politiķi pauduši vēlmi saglabāt ciešākas saites pēc izstāšanās. Viens no jautājumiem varētu būt saistīts ar britu iedzīvotāju tiesībām ES.

“Mēs gribam nodrošināt, lai Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu un Eiropas Savienībā dzīvojošo britu tiesības tiek ievērotas arī turpmāk,” pauda Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera pārstāve.

Tāpat jāvienojas par turpmāko sadarbību ekonomikas un drošības jomā. Meja iecerējusi pamest Eiropas Savienības vienoto tirgu, bet panākt jaunu vienošanos par savstarpējās tirdzniecības iespējām. ES uzstāj, ka jaunu tirdzniecības līgumu starp abām pusēm būs iespējams parakstīt vienīgi pēc tam, kad Lielbritānija 2019.gadā būs no bloka izstājusies, tomēr nav izslēgta iespēja uzsākt sarunas par nākotnes attiecību “ietvaru” jau agrāk. Savukārt kā prioritāte sarunās tiek minēta Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu un kontinentā mītošo britu tiesiskā statusa atrisināšana, aicinot saglabāt visas viņu tiesības, kas iegūtas pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka.

Tāpat nozīmīgs jautājums būs finansiālās saistības – cik daudz Lielbritānija ir parādā Eiropas Savienībai. Jau izskanējis, ka tā dēvētā izstāšanās cena varētu būt 60 miljardi eiro. Vēl jāvienojas par Ziemeļīrijas un Īrijas robežas nākotni.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Foto:Number10/https://www.flickr.com/photos/number10gov//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/