• Tweet

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19.martā, konceptuāli atbalstīja šī gada valsts budžeta projektu un lēma to virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā. Komisija lēma virzīt arī 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu, savukārt grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” lūgs izslēgt no budžeta projekta paketes.

Atbildīgā komisija aicinās Saeimu budžeta projektu skatīt ārkārtas sēdē 20.martā, informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, Budžeta komisijas deputātus iepriekš informēja Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi – par 430 miljoniem lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā.

2019.gada budžeta projekts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošinās stabilu finansējumu daudzām nozarēm. Neskatoties uz valdības apņemšanos šogad neīstenot jaunas politiskās iniciatīvas un pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem.

7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.

Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai divu procentu apmērā no IKP šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro.

Tāpat papildus trīs miljonus eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu darbības nodrošināšanai.

Šogad papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni – tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Papildu 87,5 miljoni paredzēti veselības aprūpes darbinieku zemākās darba samaksas palielināšanai, bet 11,4 miljoni – pedagogu algu palielināšanai.

10,4 miljonus eiro plānots papildus novirzīt pensiju indeksācijai un pabalsta nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam, 5,4 miljoni paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Papildus trīs miljonus plānots piešķirt, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem.

2,7 miljoni paredzēti, lai no šī gada 1.jūlija varētu palielināt kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Savukārt viens miljons eiro paredzēts, lai varētu palielināt pabalstu par katru adoptēto bērnu, bet 4,8 miljoni eiro – ilgstošās sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.

Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu, tam paredzēts piešķirt 168 tūkstošus eiro, savukārt individuālo sporta veidu olimpisko un paraolimpisko sportistu gatavošanās pasākumiem 2020.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā paredzēts novirzīt 400 tūkstošus eiro.

Ēnu ekonomikas mazināšanai šogad plānots ieviest papildu pasākumus, lai ierobežotu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamību un skaidras naudas apriti nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu atsavināšanas gadījumos. Savukārt komercpārvadājumos ar vieglo automobili plānots noteikt avansa maksājumu. Tāpat tiks turpināti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai veselības aprūpē, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumos un apsardzes pakalpojumu sniegšanas jomā.

Budžeta ieņēmumu daļā cita starpā šogad paredzēts ieviest stingrākus kontroles pasākumus valsts galveno un reģionālo autoceļu lietošanas nodevas samaksā, atcelt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par vienreizlietojamajiem traukiem un galda piederumiem, kā arī pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu par bērniem, kuri pārtraukuši mācības un strādā.

Budžeta komisija plānojusi lūgt Saeimu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 21.marta pulksten 17.00 un galīgajā lasījumā par šī gada valsts budžeta projektu lemt 3.aprīlī, informē komisijas priekšsēdētājs M.Bondars.

Foto: Saeimas kanceleja