• Tweet

Saeimas Ārlietu komisija uzskata par nepieņemamu pieaugošo Krievijas Federācijas bruņoto spēku klātbūtnes palielināšanos pie Ukrainas robežām un okupētajā Krimas pussalā, kā arī pastiprināto militarizāciju Melnās un Azovas jūras reģionā, teikts pieņemtajā komisijas paziņojumā par drošības situāciju Eiropā.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols norāda, ka komisija stingri nosoda Krievijas Federācijas draudošās un destabilizējošās darbības. Paziņojumā Krievijas Federācija aicināta mazināt spriedzi ar Ukrainu, nekavējoties atvilkt tās karaspēku no robežas ar Ukrainu uz to pastāvīgajām bāzēm.

“Krievijas Federācijas militārās darbības un politiskie paziņojumi rada kritiski augstu apdraudējumu vispārējam mieram, stabilitātei un drošībai Eiropā,” uzsver R.Kols. “Līdzīga veida militāri agresīvas, pret citu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti vērstas darbības 20.gadsimtā pavēra ceļu prettiesiskai spēka izmantošanai.”

Paziņojumā Krievijas Federācija aicināta deeskalēt situāciju, ievērot starptautiskās saistības un nodrošināt militāro spēku pārvietošanās pārredzamību saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas principiem un Vīnes vienošanos.

Komisija atgādina par Krievijas Federācijas saistībām, kas izriet no starptautiskajiem dokumentiem un sagaida, ka Krievijas Federācija un tās atbalstītie separātisti Donbasa un Luganskas reģionos ievēros pamiera nolīgumu, konstruktīvi iesaistīsies sarunās un nekavējoties atbrīvos visus pretlikumīgi aizturētos un ieslodzītos Ukrainas pilsoņus.

Paziņojumā uzsvērtas valstu suverēnās tiesības noteikt to attīstības virzienus, sadarbības partnerus un drošības risinājumus, kā arī sabiedroto vienotas, kopējos principos balstītas un izlēmīgas reakcijas nozīme Krievijas Federācijas atturēšanā.

Deputāti uzstāj, ka nevienas valsts izvēle pievienoties NATO nedrīkst būt atkarīga no kādas trešās valsts piekrišanas, un norāda, ka NATO alianses vērtību un kolektīvās aizsardzības pamatprincipi ir nelokāmi un nav apspriežami.

Komisija aicina NATO, Eiropas Savienības dalībvalstu un tās sabiedroto partneru valdības turpināt koordināciju, lai izstrādātu pastiprinātus ierobežojošus pasākumus Krievijas Federācijas atturēšanai no tālākas situācijas eskalācijas.

Komisijas deputāti atbalsta NATO “atvērto durvju” politiku un 2008.gadā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Bukarestē apstiprināto vienošanos, ka Ukraina un Gruzija kļūs par NATO dalībvalstīm.

Tāpat deputāti pauž nemainīgu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai tās starptautiski atzīto robežu ietvaros un apņemas turpināt atbalstīt Ukrainu eiroatlantiskās integrācijas attīstības virzienā.