• Tweet

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Likuma grozījumi rosināti, lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma.

Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Grozījumi paredz, ka bankām 14 dienu laikā saviem klientiem – čaulas kompānijām – būs jāpaziņo par darījuma attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu un 60 dienu laikā būs jāslēdz to konti. Pēc šī perioda klients naudas līdzekļus, kas nebūs izņemti no kredītiestādes, varēs pārskaitīt tikai uz savu kontu vai kontu citā bankā vai finanšu iestādē. Šo naudu vairs nevarēs izmantot darījumu veikšanai.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību, kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus, un kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatējusi, ka sistemātiskie trūkumi banku iekšējās kontroles sistēmā norāda uz neatbilstošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, it īpaši to, kas saistīti ar ārvalstu klientu apkalpošanu, pārvaldīšanu, kas neļauj efektīvi novērst Latvijas banku sektora iesaisti šo līdzekļu legalizēšanā. Tādējādi ārvalstu klientu naudas plūsmas apkalpošanas ievainojamība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā ir vidēji augsta, un tas būtiski palielina risku, ka Latvijas bankas var tikt iesaistītas naudas atmazgāšanas darījumos, teikts grozījumu anotācijā.

FKTK sniegtie dati liecina, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8 procentu apmērā. Savukārt kredītiestāžu, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus, šo kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52 procenti.

Efektīvākai finanšu noziegumu apkarošanai ar likuma grozījumiem paredzēts uzlabot informācijas apmaiņu, un nozīmīgs partneris cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir privātais sektors, kas var tiesībsargājošajām iestādēm un citām institūcijām sniegt vērtīgu un būtisku informāciju, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka aizliegums bankām apkalpot čaulas kompānijas stājas spēkā nākamajā dienā pēc grozījumu izsludināšanas.

Aizsardzības komisija likuma grozījumus lūgs iekļaut Saeimas 19.aprīļa sēdes darba kārtībā un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Foto: Pixabay