Saeimai būs jāvērtē ierosinājums pārtraukt pensiju aplikšanu ar nodokli

Jau tuvāko mēnešu laikā Saeimai būs jāvērtē ierosinājums pārtraukt 1. līmeņa pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Sabiedrisko iniciatīvu platformā manabalss.lv šo ieceri atbalstījuši jau vairāk kā 10’000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka ideja ir savākusi nepieciešamo balsu skaitu, lai tiktu virzīta izskatīšanai Saeimā.
Nepilna pusgada laikā iniciatīva “Par pensiju bez nodokļa” ieguvusi vairāk nekā 10 tūkstošus atbalstītāju. Savukārt, organizējot parakstu vākšanu par šāda ierosinājuma iesniegšanu Saeimā, iniciatīvas autoram Arnim Vērzemniekam izdevies savākt vēl aptuveni 5000 parakstu ārpus interneta vietnes.
Iniciatīvas autors rosina veikt grozījumus likumdošanā nosakot, ka par valsts maksātajām 1. līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šobrīd visas valsts pensijas, kurās ietilpst vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, tiek uzskatītas par to saņēmēju ienākumiem un tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kaut arī strādājošie ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no savām algām.
“Šīs iemaksas nonāk sociālajā budžetā, un no tām maksā pensijas šī brīža pensionāriem. Šis process darbojas pēc solidaritātes principa. Mēs maksājam šī brīža pensionāriem, lai mūsu bērni maksātu pensijas mums. Kamēr Latvijas valsts nav tik attīstīta kā, piemēram, ziemeļvalstis, nevaram atļauties iekasēt no valsts pensiju saņēmējiem. Labāk attīstītajās valstīs pensijas arī apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tur pensiju apmēri ir ievērojami lielāki, kā arī pensijas neapliekamais minimums ir salīdzinoši augstāks. Eiropas Savienības valstīs – Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā, kuras ir Latvijai līdzvērtīgā attīstības līmenī – pirmais pensiju līmenis netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,” pauž iniciatīvas autors.
Iniciatīva tiek ierosināta, lai panāktu to, ka iedzīvotājiem ir vairāk brīvo līdzekļu, kurus izmantot ikdienas tēriņiem un maksājumiem. Papildu līdzekļus, kurus pensionāri saņems, tie varēs iztērēt pārtikas iegādei, apģērbam vai komunālo maksājumu veikšanai. Caur pievienotās vērtības nodokli daļa summas nonāks atpakaļ valsts budžetā. Lai aizstātu zudumu valsts budžetā, rosinām pārdalīt uzņēmumu ienākuma nodokļa sadalījumu, kā arī pārskatīt īpašuma ienākuma nodokli un tā aprēķināšanas kārtību. Panākt, lai nodokļa likme pielāgojas īpašuma tirgus vērtībai.
Šīs izmaiņas būtu spēkā no 2020. gada līdz 2045. gadam. Tas nodrošinātu, ka paaudze, kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas neatkarību un piedalījās atjaunotās valsts veidošanā, aizejot pensijā, būtiski nepazeminātu savu dzīves kvalitāti. Rezultāts būtu pensijas palielinājums visiem valsts pensiju saņēmējiem, kuriem pensija ir lielāka par neapliekamo minimumu.
Foto:JSchley/https://pixabay.com/en/users/JSchley-1686039//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Uzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālāk