Saeimai būs jāvērtē ierosinājums pārtraukt pensiju aplikšanu ar nodokli
Jau tuvāko mēnešu laikā Saeimai būs jāvērtē ierosinājums pārtraukt 1. līmeņa pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Sabiedrisko iniciatīvu platformā manabalss.lv šo ieceri atbalstījuši jau vairāk kā 10’000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka ideja ir savākusi nepieciešamo balsu skaitu, lai tiktu virzīta izskatīšanai Saeimā.
Nepilna pusgada laikā iniciatīva “Par pensiju bez nodokļa” ieguvusi vairāk nekā 10 tūkstošus atbalstītāju. Savukārt, organizējot parakstu vākšanu par šāda ierosinājuma iesniegšanu Saeimā, iniciatīvas autoram Arnim Vērzemniekam izdevies savākt vēl aptuveni 5000 parakstu ārpus interneta vietnes.
Iniciatīvas autors rosina veikt grozījumus likumdošanā nosakot, ka par valsts maksātajām 1. līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šobrīd visas valsts pensijas, kurās ietilpst vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, tiek uzskatītas par to saņēmēju ienākumiem un tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kaut arī strādājošie ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no savām algām.
“Šīs iemaksas nonāk sociālajā budžetā, un no tām maksā pensijas šī brīža pensionāriem. Šis process darbojas pēc solidaritātes principa. Mēs maksājam šī brīža pensionāriem, lai mūsu bērni maksātu pensijas mums. Kamēr Latvijas valsts nav tik attīstīta kā, piemēram, ziemeļvalstis, nevaram atļauties iekasēt no valsts pensiju saņēmējiem. Labāk attīstītajās valstīs pensijas arī apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tur pensiju apmēri ir ievērojami lielāki, kā arī pensijas neapliekamais minimums ir salīdzinoši augstāks. Eiropas Savienības valstīs – Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā, kuras ir Latvijai līdzvērtīgā attīstības līmenī – pirmais pensiju līmenis netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,” pauž iniciatīvas autors.
Iniciatīva tiek ierosināta, lai panāktu to, ka iedzīvotājiem ir vairāk brīvo līdzekļu, kurus izmantot ikdienas tēriņiem un maksājumiem. Papildu līdzekļus, kurus pensionāri saņems, tie varēs iztērēt pārtikas iegādei, apģērbam vai komunālo maksājumu veikšanai. Caur pievienotās vērtības nodokli daļa summas nonāks atpakaļ valsts budžetā. Lai aizstātu zudumu valsts budžetā, rosinām pārdalīt uzņēmumu ienākuma nodokļa sadalījumu, kā arī pārskatīt īpašuma ienākuma nodokli un tā aprēķināšanas kārtību. Panākt, lai nodokļa likme pielāgojas īpašuma tirgus vērtībai.
Šīs izmaiņas būtu spēkā no 2020. gada līdz 2045. gadam. Tas nodrošinātu, ka paaudze, kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas neatkarību un piedalījās atjaunotās valsts veidošanā, aizejot pensijā, būtiski nepazeminātu savu dzīves kvalitāti. Rezultāts būtu pensijas palielinājums visiem valsts pensiju saņēmējiem, kuriem pensija ir lielāka par neapliekamo minimumu.
Foto:JSchley/https://pixabay.com/en/users/JSchley-1686039//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk