Saeimā šī gada valsts budžetu plānots pieņemt aprīļa sākumā
Budžeta komisijas deputāti ir gatavi intensīvam darbam, lai šī gada valsts budžetu galīgajā lasījumā varētu pieņemt darba grafikā paredzētajā termiņā – aprīļa sākumā. To trešdien, 27. februārī, sacīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru.
“Pēc Finanšu ministrijas plāna šī gada budžeta projektu parlamentā plānots iesniegt nākamnedēļ – 8. martā. Projekta nodošana izskatīšanai komisijās paredzēta 14 .martā, pirmais lasījums – 20. martā, savukārt pieņemšana galīgajā lasījumā plānota aprīļa pirmajā nedēļā,” par valsts budžeta likuma pieņemšanas darba grafiku informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Šodienas sēdē finanšu ministrs deputātus iepazīstināja ar šī gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitu, atzīmējot, ka tas sagatavots, pamatojoties uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem pagājušā gada septembrī. Ministrs arī uzsvēra, ka budžeta pieņemšana iekavējusies par četriem mēnešiem, tādēļ tā pieņemšanai vajadzētu būt iespējami raitai.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne informēja, ka izskatīšanai Saeimā kā 2019.gada valsts budžeta projekts tiks virzīts tā saucamais tehniskais valsts budžets un 14 to pavadošie likumprojekti. Savukārt, ņemot vērā februārī Saeimā veiktos grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, netiks sagatavots vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts šim gadam.
Projektā ar nelielām korekcijām plānots turpināt līdz šim uzsāktos pasākumus, kā arī, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem, tostarp finanšu tirgus sakārtošanai, Diasporas likuma normu īstenošanai, mediķu, tiesnešu, prokuroru atalgojuma palielināšanai, mediju telpas stiprināšanai.
Pieskaroties jautājumam par pedagogu darba samaksu, ministrs uzsvēra, ka papildu finansējumu atalgojuma palielināšanai varēs novirzīt tikai tad, ja tiks īstenotas solītās izglītības reformas, tostarp sakārtots un optimizēts skolu tīkls un efektivizēti darba procesi. Iepriekš panāktā vienošanās par darba samaksas pieaugumu paredz, ka solījumus pilda visas iesaistītās puses, ne tikai valsts, pauda Reirs.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Jūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālāk