• Tweet

Saeima ceturtdien, 13.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas likumā par patvertņu izveidošanu un pielāgošanu. Patlaban neviens likums to neregulē.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apsekojis vairāk nekā 4710 objektus visā Latvijā un secinājis, ka 394 objekti atbilst patvertņu prasībām, savukārt 1200 daļēji atbilst šādām prasībām, iepriekš par likumprojektu atbildīgajā informēja VUGD pārstāvji.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumā paredzēts definēt patvertni kā būvi vai tās daļu, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no katastrofas, militāra iebrukuma vai kara.

Likumprojekts paredz patvertnes iedalīt trīs kategorijās. Pirmā no tām būtu ar visaugstāko aizsardzību, kas iedzīvotājus varētu pasargāt no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Savukārt trešās kategorijas patvertnes būtu izveidotas esošajās būvēs vai to daļās, mazinot ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Patvertņu izbūve pēc 2027.gada būs obligāta daudzīvokļu mājām ar vairāk nekā pieciem stāviem, bērnudārziem, skolām, augstskolām, stacionārām ārstniecības iestādēm, kā arī citām publiskām ēkām ar vismaz 2500 kvadrātmetriem, paredz likumprojekts. Savukārt tāda objekta īpašnieks, uz kuru neattieksies obligātās prasības, varēs brīvprātīgi ierīkot patvertni. Patvertnes īpašniekam būs jānodrošina tās uzturēšana, lai katastrofas, tās draudu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā cilvēki varētu iekļūt patvertnē un izmantot to, noteic likuma grozījumi.

Savukārt pašvaldības uzturēs informāciju par tās teritorijā esošo patvertņu izvietojumu. Tāpat pašvaldības varēs piedalīties patvertņu, tai skaitā privātās ēkās un telpās, izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat paredzēts noteikt, ka, veicot būves ar patvertni atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā lietošanas veida maiņu, patvertne būs jāsaglabā.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka minimālās prasības telpu pielāgošanai, lai tās atbilstu trešās kategorijas patvertnes izveides mērķim, kārtība, kādā pielāgota būve vai tās daļa atzīstama par patvertni un kādā veic patvertņu pārbaudes.

Ņemot vērā pēdējās vētras sekas un pašvaldību pieredzi, likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka pašvaldības varēs organizēt vides sakārtošanas pasākumus ne tikai publiskajā ārtelpā, bet arī fiziskai personai piederošā nekustamajā īpašumā. Šo pasākumu kārtību pašvaldības noteiks savos saistošajos noteikumos. Tas nepieciešams, lai pašvaldība varētu sniegt atbalstu iedzīvotājiem, jo ne visos gadījumos nekustamā īpašuma īpašnieks būs spējīgs veikt nolauzto koku sazāģēšanu un savākšanu.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.