• Tweet

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

„Šis likuma tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē nav optimāla. Redzam, ka daudzi cilvēki strādā vairāk par astoņām stundām dienā, bet virsstundas netiek uzskaitītas un apmaksa dubultā reāli nenotiek. Vairākkārt esam aicinājuši sociālos partnerus rast kompromisa risinājumu, taču ne sagatavojot likumprojektu valdībā, ne trīs lasījumos Saeimā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. Deputāti ciena sociālā dialoga vērtību un neuzspiež vienai no pusēm kādu risinājumu, tādēļ virsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies,” skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus.
Darba līgumā nedrīkstēs iekļaut noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Līgums tāpat kā līdz šim būs jāslēdz latviešu valodā, bet gadījumā, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem.

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību un novērstu iespēju krāpties, darba līgumus noformējot ar atpakaļejošu datumu, darba devējam būs jānodrošina noslēgto darba līgumu uzglabāšana un uzrādīšana kontrolējošām institūcijām.

Tāpat grozījumi paredz iespēju darba devējam nepielaist darbinieku pie darba, ja veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu. Šādos gadījumos Darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam šā likuma noteikto atlīdzību par laiku, kurā darbinieks nav pielaists pie darba.

Maksimālais laiks, uz kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, pagarināts no trim uz pieciem gadiem. Šāds solis ļaus paaugstināt mūsu valsts konkurētspēju un izlīdzināt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs maksimālais termiņš jau patlaban ir pieci gadi.

Paredzēts arī no 30 uz 60 dienām pagarināt laikposmu, kurā jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju būs uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu iespēju negodprātīgi slēgt terminētos darba līgumus gadījumos, kad darba devējam darbinieki ir nepieciešami pastāvīgā darbā.

Likums paredz pienākumu darba devējam izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbinieks ir atstādināts no darba.

Darbiniekam, kura aprūpē ir viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam, tiek paredzētas tiesības uz vismaz vienu apmaksātu papildatvaļinājuma dienu gadā. Paredzēts arī, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

Attiecībā uz atpūtas dienu pēc asins nodošanas likumā noteikts, ka darbinieks, vienojoties ar darba devēju, to var izmantot citā laikā, bet ne vēlāk kā gadu pēc asins nodošanas. Darba devējam būs pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendārā gada laikā. Patlaban ne dienu skaits, ne to izmantošanas termiņš likumā nav ierobežots.

Darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, īpaša aizsardzība tiks ierobežota laikā, proti, līdz bērna divu gadu vecumam. Tādējādi tiks ievērots samērīguma princips starp darba devēja un darbinieka interesēm.
Grozījumi paredz elastīgāku regulējumu atvaļinājuma naudas izmaksai. Pēc darbinieka pieprasījuma to varēs izmaksāt citā laikā, piemēram, kopā ar nākamo algu. Patlaban likums nosaka – atvaļinājuma nauda jāizmaksā ne vēlāk kā dienu pirms atvaļinājuma sākuma.

Papildināts arī Darba likuma pants, kas paredz darbiniekam tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Savlaicīgi paziņojot darba devējam, īslaicīgā prombūtnē varēs atrasties darbinieks, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī, lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja to nav iespējams veikt ārpus darba laika.

Likumā precizēti ierobežojumi, kas attiecināmi uz no darba samaksas izdarāmiem ieturējumiem. Ja darba devējs veic ieturējumus, lai atlīdzinātu viņam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Darba likuma grozījumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.