• Tweet

Latvijā pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. To paredz Saeimā trešdien, 10. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

“Administratīvi teritoriālo reformu var salīdzināt ar ilgi skrietu ultramaratonu. Komisijā kopumā vairāk nekā 120 darba stundās ir izskatīti vairāk nekā 800 priekšlikumi. Šī maratona stafetes kociņu gaida jau citas gadiem apspriestas un arī jau iesāktas reformas, piemēram, slimnīcu un skolu tīkla sakārtošana, kas tagad varēs virzīties daudz raitāk,” iepriekš sacīja Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs.

Komisijas priekšsēdētājs arī atzīmēja: “Ir sakritis, ka par administratīvi teritoriālo reformu lemjam krīzes brīdī. No vienas puses, lēmumu pieņemšanai ir nācies meklēt jaunus veidus, pierādījām, ka spējam nozīmīgus lēmumus pieņemt arī attālināti. Taču no otras puses, krīze parādīja, ka šis ir pēdējais brīdis, lai reformu pieņemtu. Krīzes situācijās, kādas mūs var skart arī nākotnē, ir vajadzīgas spēcīgas un jaudīgas pašvaldības.”

Likums noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Noteikts, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagasti noteikti likuma pielikumā.

Tāpat jaunais likums noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas iedala valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statuss noteikts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

Paredzēts arī, ka no nākamā gada 1.jūlija pilsētas statusu iegūs Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022.gada 1.jūlija.

Plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā līdz šī gada beigām. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.

Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas MK būs jāizstrādā līdz 2021.gada 1.janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.

Ar likumu valdībai uzdots sagatavot un iesniegt Saeimai ikgadējo ziņojumu par izmaiņām sociāli ekonomiskajā situācijā pašvaldībās un to teritoriālā dalījuma vienībās, tostarp vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus un zaudējumus.

2021.gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās, un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1.jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

Noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šī gada 30.septembrim jāizstrādā metodika pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.

Likums noteic pārejas periodu, lai valsts reģistros un informācijas sistēmās varētu veikt attiecīgas izmaiņas atbilstoši jauno administratīvo teritoriju iedalījumam.

Pašvaldību reforma paredzēta, lai izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā.

Izmaiņas pastāvošajā pašvaldību modelī nepieciešamas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzas pašvaldības nenodrošina visus iedzīvotājiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Tāpat pašvaldību administratīvie izdevumi, kas uz vienu iedzīvotāju ir vērtējami kā augsti, nenodrošina racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kā arī liela daļa pašvaldību nespēj uzņemties saistības, lai nodrošinātu attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.

Pārmaiņu nepieciešamība attiecas arī uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām attīstītu perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un attiecīgi pakārtotu tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru, anotācijā pauduši likumprojekta autori.

Pašvaldību reformas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Foto: F64