• Tweet

Saeima trešdien, 2. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus novirzīs 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus novirzīs minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro – sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

11 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai, savukārt 8,3 miljonus eiro novirzīs sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, tāpēc lielāku daļu no ienākumiem novirzīs personu sociālajai apdrošināšanai, teikts budžeta projekta anotācijā. No 2022.gada samaksa par intelektuālo īpašumu būs noteikta kā saimnieciskās darbības ienākums un autoratlīdzības saņēmējam būs jāreģistrējas kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam vai pašnodarbinātai personai, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā.

Savukārt, lai palielinātu pašnodarbināto personu sociālo aizsardzību, no nākamā gada jūlija pašnodarbinātajiem minimālās sociālās iemaksas no ienākumiem būs jāveic 10 procentu apmērā līdzšinējo piecu procentu vietā.

No nākamā gada mainīsies patentmaksas režīma izmantošana. Plānots, ka to samazinātā apmērā tāpat kā līdz šim varēs izmantot tikai pensionāri un personas ar 1. un 2.invaliditātes grupu.

No 2021.gada par vienu procentpunktu – no 35,09 uz 34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas skars arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošos, un no nākamā gada par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

No nākamā gada minimālā darba alga, kas iepriekš bija 430 eiro, būs 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paaugstināts slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālais neapliekamais minimums nākamgad no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināts līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamais minimums būs 330 eiro mēnesī līdzšinējo 300 eiro vietā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresīvā likme būs noteikta 31 procenta apmērā; līdz šim tie bija 31,4 procenti.

Vēl uz trim gadiem – līdz 2023.gada beigām – tiks saglabāta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodoklis cigaretēm nākamajos trīs gados katru gadu pieaugs vidēji par 5,8 procentiem, cigāriem un cigarillām – par 10 procentiem. Akcīzes nodoklis pieaugs arī karsējamai tabakai, elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem un to sastāvdaļām. Paaugstināts tiks arī dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām turpmāk piemēros atkarībā no oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Nodoklis pieaugs komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, savukārt līdzsvarotas tiks nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procenta apmērā, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta projekta anotācijā.

Likums “Par valsts budžetu 2021.gadam”, likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” un grozījumi 28 likumos, kas saistīti ar budžetu, stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Foto: Saeimas kanceleja