• Tweet

No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas rosināto grozījumu mērķis ir stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti, un mācības tālmācībā 1.-6.klasē plānots atļaut tikai atsevišķos gadījumos.

Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu daudziem skolēniem un vecākiem, piemēram, elastība skolēniem mācīties viņiem piemērotā laikā un vietā, tomēr nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti, izmaiņu nepieciešamību pamato Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

Eksāmenu rezultāti skolēniem, kuri mācās tālmācībā, ir būtiski zemāki. Tālmācības skolās 84 procentiem no visiem matemātikas eksāmena kārtotājiem rezultāts ir zem vidējā valstī. Turklāt ir skolas, kur pat 38 procenti eksāmena kārtotāju nesasniedz 10 procentu vērtējumu. Tāpat arī 69 procentiem no visiem latviešu valodas eksāmena un 63 procentiem angļu valodas eksāmena kārtotājiem, kuri mācījušies tālmācībā, rezultāts ir zem vidējā valstī, liecina likumprojekta anotācijā apkopotā informācija.

Klātienes mācības ir ļoti būtiskas, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja. Turklāt tālmācībā bērniem ir grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes. Tāpat ir garantētas arī fiziskās aktivitātes – sporta stundas -, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver likumprojekta autori.

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024.gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3,5 tūkstoši skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12,8 tūkstoši skolēnu.

Plānotie Izglītības likuma grozījumi paredz, ka pilngadīgas personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību, to arī turpmāk varēs iegūt tālmācībā. Tāpat plānots, ka tālmācībā 1.-6.klasē varētu būt pieļaujama arī tiem skolēniem, kuri ar ģimeni pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs vai kuru vecāks vai aizbildnis pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu ārvalstīs, ir Latvijas pārstāvis starptautiskajās organizācijās un institūcijās. Tāpat tālmācības iespēju iecerēts saglabāt arī tiem bērniem, kuri vecāks vai aizbildnis dienē profesionālajā dienestā vai ir nosūtīts pildīt dienestu vai profesionālo kompetenci ārvalstīs.

Kārtību un nosacījumus, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks Ministru kabinets, ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes nosacījumus.

Likumprojekts Ministru kabinetam deleģē noteikt vadlīnijas, kā attālināti īstenojamas izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei tiem skolēniem, kuri dzīvo ārzemēs.

Tāpat ar likumprojektu rosināts aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni kā atsevišķu izglītības formu, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Tās plānots definēt kā pamatā klātienes mācības, vienlaikus pieļaujot izmantot arī dažādus citus elementus, piemēram, mācības attālināti. Šāds regulējums ļautu izmantot daudz plašāku elementu un rīku kopu klātienes mācību īstenošanai, un kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Likumprojektā definēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība ģimenē, kuras kārtību un nosacījumus noteiks Ministru kabinets.

Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, tie jāskata Saeimā vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.