Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz stingrākas prasības amatu savienošanai iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Saeima atbalstīja arī vairākus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtos priekšlikumus, tostarp nolemjot paplašināt iestāžu vadītāju tiesības un pienākumus attiecībā uz padotībā esošo personu amatu savienošanu.
Spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka vairākām valsts amatpersonas amata kategorijām to amata savienošanai ar citu amatu vai darbu nepieciešams saņemt iestādes vadītāja rakstveida atļauju. Atbalstītie grozījumi paredz, ka turpmāk publiskas personas iestādes vadītājs, izvērtējot attiecīgā valsts amatpersonas amata interešu konflikta riskus un amata izpildei nepieciešamo laiku, varēs noteikt tos valsts amatpersonas amatus, kuriem amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju. Piemēram, šāds lēmums varēs tikt pieņemts attiecībā uz pašvaldības policistiem, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kurām ir speciālās dienesta pakāpes. Paredzams, ka tas varētu palīdzēt mazināt administratīvo slogu.
Līdzšinējā KNAB praksē ir novēroti gadījumi, kad persona iecelta kādā komisijā, komitejā vai padomē, kas rīkojas ar publiskas personas mantu vai veic uzraudzības vai kontroles funkcijas, nav bijusi informēta, ka tā ieguvusi valsts amatpersonas statusu un tai ir saistoši interešu konflikta novēršanas regulējumā noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi. Pieņemot grozījumus, Saeima lēmusi, ka turpmāk publiskas personas institūcijas vadītājam vai tā pilnvarotai personai būs pienākums paziņot valsts amatpersonai par iecelšanu amatpersonas amatā vai par amatpersonas statusa noteikšanu. Līdz šim normatīvais regulējums tikai paredzēja kārtību, kādā publiskas personas institūcijas vadītājam vai tā pilnvarotai personai jāsagatavo un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam valsts amatpersonu sarakstus un to grozījumus.
Tāpat likumdevējs ir noteicis, ka tās valsts amatpersonas, kurām interešu konflikta novēršanas regulējums paredz speciālos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus, turpmāk varēs valsts amatpersonas amatu savienot ne tikai ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, bet arī ar amatu izglītības iestādes konsultatīvajā institūcijā. Proti, ar amatu pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes padomē. Turklāt, pieņemot šo KNAB iniciēto priekšlikumu, izpildīts viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2023.-2025. gadam ietvertajiem pasākumiem, kas cita starpā paredzēja izvērtēt iespēju ļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar izglītības iestādes vecāku padomes locekļa pienākumu izpildi.
Izmaiņas interešu konflikta novēršanas regulējumā vērstas uz to, lai mazinātu interešu konflikta riskus un administratīvo slogu, kā arī veicinātu efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Vēl par tēmu:
Aptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālāk