Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz stingrākas prasības amatu savienošanai iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Saeima atbalstīja arī vairākus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtos priekšlikumus, tostarp nolemjot paplašināt iestāžu vadītāju tiesības un pienākumus attiecībā uz padotībā esošo personu amatu savienošanu.
Spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka vairākām valsts amatpersonas amata kategorijām to amata savienošanai ar citu amatu vai darbu nepieciešams saņemt iestādes vadītāja rakstveida atļauju. Atbalstītie grozījumi paredz, ka turpmāk publiskas personas iestādes vadītājs, izvērtējot attiecīgā valsts amatpersonas amata interešu konflikta riskus un amata izpildei nepieciešamo laiku, varēs noteikt tos valsts amatpersonas amatus, kuriem amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju. Piemēram, šāds lēmums varēs tikt pieņemts attiecībā uz pašvaldības policistiem, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kurām ir speciālās dienesta pakāpes. Paredzams, ka tas varētu palīdzēt mazināt administratīvo slogu.
Līdzšinējā KNAB praksē ir novēroti gadījumi, kad persona iecelta kādā komisijā, komitejā vai padomē, kas rīkojas ar publiskas personas mantu vai veic uzraudzības vai kontroles funkcijas, nav bijusi informēta, ka tā ieguvusi valsts amatpersonas statusu un tai ir saistoši interešu konflikta novēršanas regulējumā noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi. Pieņemot grozījumus, Saeima lēmusi, ka turpmāk publiskas personas institūcijas vadītājam vai tā pilnvarotai personai būs pienākums paziņot valsts amatpersonai par iecelšanu amatpersonas amatā vai par amatpersonas statusa noteikšanu. Līdz šim normatīvais regulējums tikai paredzēja kārtību, kādā publiskas personas institūcijas vadītājam vai tā pilnvarotai personai jāsagatavo un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam valsts amatpersonu sarakstus un to grozījumus.
Tāpat likumdevējs ir noteicis, ka tās valsts amatpersonas, kurām interešu konflikta novēršanas regulējums paredz speciālos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus, turpmāk varēs valsts amatpersonas amatu savienot ne tikai ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, bet arī ar amatu izglītības iestādes konsultatīvajā institūcijā. Proti, ar amatu pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes padomē. Turklāt, pieņemot šo KNAB iniciēto priekšlikumu, izpildīts viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2023.-2025. gadam ietvertajiem pasākumiem, kas cita starpā paredzēja izvērtēt iespēju ļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar izglītības iestādes vecāku padomes locekļa pienākumu izpildi.
Izmaiņas interešu konflikta novēršanas regulējumā vērstas uz to, lai mazinātu interešu konflikta riskus un administratīvo slogu, kā arī veicinātu efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Vēl par tēmu:
Arvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk