Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz stingrākas prasības amatu savienošanai iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Saeima atbalstīja arī vairākus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtos priekšlikumus, tostarp nolemjot paplašināt iestāžu vadītāju tiesības un pienākumus attiecībā uz padotībā esošo personu amatu savienošanu.
Spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka vairākām valsts amatpersonas amata kategorijām to amata savienošanai ar citu amatu vai darbu nepieciešams saņemt iestādes vadītāja rakstveida atļauju. Atbalstītie grozījumi paredz, ka turpmāk publiskas personas iestādes vadītājs, izvērtējot attiecīgā valsts amatpersonas amata interešu konflikta riskus un amata izpildei nepieciešamo laiku, varēs noteikt tos valsts amatpersonas amatus, kuriem amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju. Piemēram, šāds lēmums varēs tikt pieņemts attiecībā uz pašvaldības policistiem, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kurām ir speciālās dienesta pakāpes. Paredzams, ka tas varētu palīdzēt mazināt administratīvo slogu.
Līdzšinējā KNAB praksē ir novēroti gadījumi, kad persona iecelta kādā komisijā, komitejā vai padomē, kas rīkojas ar publiskas personas mantu vai veic uzraudzības vai kontroles funkcijas, nav bijusi informēta, ka tā ieguvusi valsts amatpersonas statusu un tai ir saistoši interešu konflikta novēršanas regulējumā noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi. Pieņemot grozījumus, Saeima lēmusi, ka turpmāk publiskas personas institūcijas vadītājam vai tā pilnvarotai personai būs pienākums paziņot valsts amatpersonai par iecelšanu amatpersonas amatā vai par amatpersonas statusa noteikšanu. Līdz šim normatīvais regulējums tikai paredzēja kārtību, kādā publiskas personas institūcijas vadītājam vai tā pilnvarotai personai jāsagatavo un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam valsts amatpersonu sarakstus un to grozījumus.
Tāpat likumdevējs ir noteicis, ka tās valsts amatpersonas, kurām interešu konflikta novēršanas regulējums paredz speciālos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus, turpmāk varēs valsts amatpersonas amatu savienot ne tikai ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, bet arī ar amatu izglītības iestādes konsultatīvajā institūcijā. Proti, ar amatu pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes padomē. Turklāt, pieņemot šo KNAB iniciēto priekšlikumu, izpildīts viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2023.-2025. gadam ietvertajiem pasākumiem, kas cita starpā paredzēja izvērtēt iespēju ļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar izglītības iestādes vecāku padomes locekļa pienākumu izpildi.
Izmaiņas interešu konflikta novēršanas regulējumā vērstas uz to, lai mazinātu interešu konflikta riskus un administratīvo slogu, kā arī veicinātu efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Vēl par tēmu:
Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākFM: maijā eksporta izaugsmi turpināja balstīt minerālprodukti, lauksaimniecības un rūpniecības preces
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada maijā Latvijas preču eksports sasniedza 1,74 miljardus eiro, kas bija par 6,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga straujāk –...
Lasīt tālākPTAC: influenceri nepietiekami norāda komerciālu un mākslīgā intelekta radītu saturu
Sociālo mediju saturs arvien biežāk ietekmē patērētāju izvēli - sākot no ikdienas preču iegādes līdz pakalpojumu, izklaides un dzīves stila lēmumiem. Influenceru ieteikumi nereti tiek uztverti...
Lasīt tālākJūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs
2026. gada jūnijā, salīdzinot ar 2026. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākais cenu pieaugums mēnesī...
Lasīt tālākRail Baltica pamattrases dienvidu posmā tiks būvēta jauna augstsprieguma apakšstacija
Ministru kabinets otrdien, 7. jūlijā, iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ieguldījumu veikšanu AS “Augstsprieguma tīkls” piederošas apakšstacijas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecības apjomi maijā augstākie pēdējo četru gadu laikā
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā pieauga par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, pieaugumam gada griezumā turpinoties trešo mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākRihards Kozlovskis: tuvāko dienu laikā sagaidu skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis tuvāko dienu laikā sagaida skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos. "Esmu lūdzis Autotransporta direkciju...
Lasīt tālākKā izvairīties no viltotu un bīstamu rotaļlietu iegādes
Vasarā, kad biežāk tiek rīkotas bērnu dzimšanas dienas un citi svētki, aktuāls jautājums ir par dāvanu iegādi, un daudzi tās meklē interneta veikalos. Tomēr līdztekus plašajam rotaļlietu...
Lasīt tālākAptauja: lielākā daļa jeb 63 % strādājošo atzīst, ka arī atvaļinājumā turpina strādāt
63 % strādājošo Latvijas iedzīvotāju atvaļinājuma laikā pieslēdzas darba jautājumu risināšanai, tostarp 21 % to dara regulāri, bet 42 % – dažkārt, liecina tirdzniecības centra internetā...
Lasīt tālākNo 1. jūlija pārtikas pamatproduktiem piemēros 12% PVN
No trešdienas, 1. jūlija, maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām piemēros PVN samazināto 12% likmi. Tirgotāji, kuri godīgi atspoguļos PVN samazinājumu pārtikas pamatproduktu cenās, varēs...
Lasīt tālāk