Saeima noraida ZZS priekšlikumu patērētājiem kompensēt elektrības cenas pieaugumu
Saeima ceturtdien, 13. janvārī, noraidīja “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) frakcijas priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam veikt grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, ar kuriem paredzētu patērētājiem kompensēt elektrības cenas pieaugumu.
Šodien Saeima izskatīja ZZS iesniegto lēmuma projektu, kas ļautu “iesaldēt” un kompensēt elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām, valsts sektoram un uzņēmumiem. ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka deputātu atbalsts lēmuma projektam ir kā “lakmusa papīrs” tam, vai valdošā koalīcija ir spējīga strādāt tautas interesēs, otrajā plānā noliekot savas politiskās ambīcijas.
Saeimā iesniegtais lēmuma projekts paredzēja uzdevumu valdībai steidzami izstrādāt atbalsta mehānismu, kas varētu palīdzēt gan iedzīvotājiem, gan skolām, slimnīcām un muzejiem, gan arī uzņēmumiem pārvarēt augsto energoresursu cenu kāpumu.
“Priekšlikuma būtība ir nodrošināt elektroenerģijas kompensāciju 80% apmērā par cenas daļu, kas pārsniegtu projektā rosināto vidējo vairumtirdzniecības mēneša cenu – 80 €/MWh. Kompensācija būtu piemērojam laika periodā no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim, to piemērojot ar atpakaļejošu datumu,” skaidroja Krauze, turpinot ka daudzās Eiropas Savienības valstīs šobrīd tiek strādāts pie reāliem risinājumiem, kas sniegtu tūlītēju atbalstu iedzīvotājiem saistībā ar dramatiski augsto energoresursu cenu kāpumu.
ZZS piedāvātais risinājums sniegtu daudz lielāku atspaidu cenu sadārdzinājumam, nekā šobrīd spēkā esošais sadales tarifu samazinājums, kas elektrības rēķinā faktiski veido mazāko izmaksu daļu. Līdz ar to patērētājiem nav jūtams cenu samazinājums.
2021. gadā vidējās mēneša elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas piedzīvoja vairākus netipiski straujus kāpumus jūnijā, septembrī un decembrī, kā rezultātā decembra vidējā cena 207,4 eiro/MWh pārsniedza 3,5-4 reizes iepriekšējo cenu līmeni. Tas savukārt palielināja arī 2021. gada vidējo elektroenerģijas cenu līdz 89,78 eiro/MWh. Rezultātā tautsaimniecībā ir krasi pieaugušas ražošanas izmaksas un produkcijas gala cenas visos segmentos. Patēriņa cenu pieaugums ir vidēji 7-8% robežās.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk