Saeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.
“Ar likumu grozījumiem iecerēts ieviest principu, ka parāds seko dzīvoklim. Tas nozīmē, ka par nesamaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā atbildīgs būtu tas, kurš nopircis, piemēram, attiecīgo dzīvokli ar visiem parādiem. Tomēr komisijā secinājām, ka šis piedāvājums būtu vēl jāpilnveido, tostarp jāvērtē, vai parādu atgūšanā tiek izmantotas visas patlaban dotās iespējas,” iepriekš pauda par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, informējot, ka darbs pie iecerētajām likumu izmaiņām turpināsies darba grupās.
Grozījumi rosināti, lai, paplašinot Civillikumā ietvertās reālnastas institūtu, noteiktu likumiskas reālnastas ieviešanu saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Iecerēts noteikt, ka regulāri maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, samaksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī iemaksas dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā ir katrreizējā dzīvokļa īpašnieka pienākums.
Izmaiņas rosinātas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā iecerēto, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana.
Patlaban praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu mājai. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus kļūst vēl sarežģītāk, teikts grozījumu anotācijā.
Savukārt gadījumos, kad īpašnieks savu dzīvokli, kam uzkrājušies parādi, pārdod, viņam būs jārēķinās, ka parāds līdz dzīvokļa pārdošanai būs jāapmaksā, vai īpašuma cena būs jāsamazina, jo jaunajam īpašniekam būs jānomaksā visi dzīvokļa parādi, norādījuši grozījumu autori.
Plānots, ka parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu.
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk