Saeima konceptuāli atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā, paredz Saeimā ceturtdien, 16.novembrī, pirmajā lasījumā atbalstītais nākamā gada valsts budžeta un tā ietvara 2024., 2025. un 2026. gadam likuma projekts. Saeima likumprojektam noteikusi steidzamību.
Salīdzinot ar šī gada valsts budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem lielāki, savukārt izdevumi – par 1,54 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā. Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
2024.gada valsts budžets, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, hibrīdkara apdraudējumu un ekonomiskos izaicinājumus, veidots, koncentrējoties uz valsts drošības un ilgtspējas stiprināšanu. Tādēļ papildu investīcijas drošībā, izglītībā un veselībā ir ieguldījums mūsu līdzcilvēkos, lai mēs būtu stipri pret dažādiem satricinājumiem un izaicinājumiem, pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Nākamā gada budžetā papildus pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro, no tiem 486,4 miljonus paredzēts novirzīt iekšējās un arējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izglītības jomai.
Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.
Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad paredzēts 2,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un, to pakāpeniski kāpinot, 2027.gadā to plānots sasniegt trīs procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
2024.gadā papildu 119,5 miljonus eiro plānots novirzīt pasākumiem izglītības jomā, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildu līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Papildu finansējums vēl vienai prioritātei – pasākumiem veselības jomā – plānots 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām. Tāpat papildu līdzekļus plānots ieguldīt sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā bērniem. Finansējums paredzēts arī medicīnas personāla algu paaugstināšanai.
Nākamā gada budžeta projektā finansējums paredzēts arī inovāciju un eksporta, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam. Tāpat līdzekļus paredzēts novirzīt lauku saimniecībām un dabas stihiju radīto seku novēršanai, kā arī konkurētspējai un eksportam dārzeņkopības un augļkopības nozarēs.
No nākamā gada plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, paredzēts finansējums, lai paaugstinātu atlīdzību par asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu personām ar invaliditāti.
Tāpat papildu līdzekļus plānots piešķirt, lai varētu paplašināt programmas “Latvijas skolas soma” klāstu un programmas organizētie pasākumi būtu pieejami vēl plašākam skolēnu lokam.
Nodokļu jomā nākamgad paredzēti pasākumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un administratīvā sloga mazināšanai, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdzšinējo divu likmju – 25 un 40 procentu – vietā paredzēta likme 25 procentu apmērā no apgrozījuma.
Ar pievienotās vērtības nodokli no nākamā gada paredzēts neaplikt maksu par iedzīvotāju dalību sporta sacensībās un nodarbībās, ko organizē biedrības un nodibinājumi, kā arī maksu par bērnu nometnēm.
Nodokļu ieņēmumus plānots palielināt, paaugstinot nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēlēm, kā arī degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus prioritāro pasākumu finansēšanai, paredzēts, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā.
Galīgajā lasījumā Saeimas sēdē par 2024.gada valsts budžeta likuma projektu plānots lemt 7. decembrī.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņa būs nokrišņiem bagāta, vietām veidosies neliela sniega kārta
Šīs nedēļas izskaņā, kā arī jaunās darba nedēļas pašā sākumā laikapstākļus mūsu teritorijā aizvien turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ teju visā Latvijā gaidāmi nokrišņi...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālāk