• Tweet

Saeima ceturtdien, 29. novembrī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu par izmaiņām pagaidu budžeta veidošanā, lai risinātu jautājumu par nākamā gada valsts budžeta novēlotu pieņemšanu.

Deputāti vienojās šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā. Priekšlikumus uz otro lasījumu likumprojektam varēs iesniegt līdz 3. decembra plkst. 12, savukārt galīgajā lasījumā izmaiņas parlamentā plānots skatīt 6. decembrī.

Likuma mērķis bija nodrošināt no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, kā arī izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem.

Rosinātie grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.

Grozījumus rosinājusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars iepriekš komisijas sēdē atzīmēja, ka izmaiņas nepieciešamas, jo nākamā gada valsts budžeta pieņemšana kavēsies un tas nestāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī: “Mūsu uzdevums un pienākums ir nodrošināt, lai cilvēki tā dēļ nejustu nekādas neērtības – ienākumi no jaunā gada nekļūtu mazāki, kā arī viņi saņemtu solīto palielinājumu.”

Uzrunājot parlamentu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka pašlaik ir skaidrs, ka nākamā gada budžets nestāsies spēkā no 1.janvāra. Līdzīgas situācijas iepriekš ir gadījušās divas reizes. Tomēr šoreiz nepieciešams regulējums atsevišķu jautājumu risināšanai. “Veicot analīzi, kādi varētu būt defekti šāda regulējuma iedarbināšanai, šobrīd mēs redzam, ka ir virkne jautājumu, kas radītu problēmas. Viens, piemēram, nebūtu šādā gadījumā iespējams nākamajā gadā nodrošināt spēkā esošo normatīvo aktu izpildi pensiju un pabalstu jomā, kā arī atlīdzības jomā. Sociālās apdrošināšanas speciālo budžeta ieņēmumu sadalījums pa saņēmēju grupām netiktu noteikts. Katru gadu mēs aktualizējam kontingentu un arī prognozes koriģējam, līdz ar to arī šī budžeta sadalījumu koriģējam. Nebūtu atrunātas arī attiecības starp valsti un pašvaldību, nosakot iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, arī aizņemšanās iespējas pašvaldībām Eiropas Savienības finansētu projektu un citu uzsāktu projektu īstenošanai un arī speciālās dotācijas sadalījums pašvaldībām netiktu noteikts,” uzsvēra ministre.

Viņa norādīja, ka tādā gadījumā būtu ierobežotas arī Satversmes tiesas spriedumu izpildes iespējas, piemēram, par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām. Arī vairākas citas lietas, piemēram, ņemot vērā reformu izglītības jomā, tiek palielinātas mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātu pedagogu algu jeb darba samaksu nodrošināšanai no septembra. Un visbeidzot arī Valsts prezidenta atalgojums nebūtu noteikts.

“Lai risinātu šos jautājumus un citus mūsu priekšlikumus, ko mēs esam izskatījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir mainīt šo kārtību, grozot attiecīgi likuma 15. pantu, paredzot, ka pagaidu budžeta gadījumā netiek ņemta vērā viena divpadsmitā daļa no iepriekšējā gada budžeta, bet tiktu ņemts vērā vidēja termiņa budžets. Tas faktiski ļautu nodrošināt valsts funkciju un saistību izpildi un arī uzsākto budžeta politiku un pasākumu turpināšanu nemainīgā līmenī līdz brīdim, kad stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums,” sacīja Reizniece-Ozola.

Patlaban situācijā, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējas valsts budžeta pieņemšana un tas nevar stāties spēkā ar 1.janvāri, izdevumiem var tērēt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas, nodrošinātu mērķdotācijas pašvaldībām, lielāku atalgojumu tiesnešiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Galīgajā lasījumā par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību Saeimā plānots lemt 6.decembrī.

Foto: Valsts kanceleja