• Tweet

Saeima ceturtdien, 22. aprīlī, konceptuāli atbalstīja jauna Latvijas Bankas likuma projektu, kas paredz regulējumu valsts centrālās bankas darbībai pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc paredzētās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iepriekš par grozījumu virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzīmēja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās. Tāpat būtiski, ka samazināsies administratīvās procedūras un būs mazākas personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu izmaksas.

Jaunais likuma projekts noteic Latvijas Bankas darbības principus, tostarp bankas uzdevumus, pārvaldes uzbūvi un finanšu jautājumus, kā arī centrālās bankas lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā.

Tāpat jaunais likuma projekts noteic Latvijas Bankas kompetenci un nepieciešamos tiesiskos instrumentus finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, prasības bankas statistikas nodrošināšanā, kā arī paredzētas speciālas prasības bankas informācijas aizsardzībā.

Līdzšinējais likums “Par Latvijas Banku” ir spēkā kopš 1992.gada, un paredzēts, ka jaunais Latvijas Bankas likums stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Latvijas Bankas likuma projekts par likumprojektu atbildīgajā Budžeta un (finanšu) nodokļu komisijā un Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.