Saeima konceptuāli atbalsta administratīvi teritoriālo reformu
Neraugoties uz protestiem, Saeima ceturtdien, 7. novembrī, konceptuāli atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu. Par pašvaldību reformas likumprojektu balsoja 70 deputāti, bet pret bija 13 deputāti.
Administratīvi teritoriālo un apdzīvoto vietu likumprojekts izstrādāts, lai līdz 2021.gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts likumprojekta anotācijā.
“No projekta virzītājiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā guvām apliecinājumu tam, ka administratīvi teritoriālā reforma iet vienā virzienā kopā ar vēl divām lielām reformām izglītības un veselības jomā. Tāpēc, ņemot vērā, ka joprojām ir daudz pretrunīgu viedokļu, mūsu atbildība ir pieņemt tādus lēmumus, kas patiešām veicinātu spēcīgu un ekonomiski attīstītu pašvaldību veidošanos, kur galvenā vērtība ir iedzīvotāji. Lai to paveiktu, esam apņēmušies komisijā izvērtēt katru iesniegto priekšlikumu pēc būtības, tikties ar pašvaldību pārstāvjiem, iepazīties ar katru pausto viedokli un uzklausīt iebildumus,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga.
Priekšsēdētāja aicināja atbildīgo ministriju komisijā iesniegt sabiedrisko apspriežu laikā pašvaldību, kā arī iedzīvotāju paustos viedokļus un domju sēdēs pieņemtos lēmumus saistībā ar plānoto reformu. Atbildīgā komisija saņēmusi vēstules no 16 pašvaldībām, kurās pausti iebildumi, tostarp aicinājums nesasteigt reformu un nediskriminēt lauku teritorijās dzīvojošos cilvēkus.
Likumprojekts paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 39 pašvaldības.
Likumprojekts noteic administratīvās teritorijas un teritoriālā iedalījuma veidus, to izveidošanas, uzskaites un robežu grozīšanas kārtību, kā arī administratīvo centru noteikšanas nosacījumus un kārtību.
Tāpat tas noteic apdzīvoto vietu statusa noteikšanas un uzskaites kārtību un attiecīgo institūciju kompetenci, kā arī reformas pabeigšanas un pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas kārtību.
Regulējums paredzēs arī valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām reformas īstenošanai, kā arī nosacījumus pašvaldību budžetu apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, kā arī noteiks rīcību ar pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu reformas laikā.
Plānots, ka 2020.gadā teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešams valsts budžeta finansējums 1,1 miljona eiro, bet 2021.gadā – 8,2 miljonu eiro apmērā.
Saeima šodien lēma kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam noteikt šī gada 18.decembri.
Vēl par tēmu:
Lembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā ir demogrāfiska katastrofa
Kopš 1991. gada Latvija ir pazaudējusi apmēram vienu trešo daļu no iedzīvotājiem, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālākBraže saņēmusi konceptuālu koalīcijas atbalstu kandidējot uz ārlietu ministra amatu
Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, medijiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Ministru prezidente...
Lasīt tālākĀrlietu ministra amatam izvirza diplomāti Baibu Braži
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņojusi, ka ārlietu ministra amatam virza diplomāti Baibu Braži. Ministru prezidente Evika Siliņa ārlietu ministra amatam izvirzījusi...
Lasīt tālākKariņš: Specreisu lietā nožēloju tikai to, ka stāsts nav aizgājis par lietas būtību
Nesen aizvadīta pēdējā darba nedēļa ārlietu ministram Krišjānim Kariņam. Atklātībā nākušie fakti par iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu viņam kā premjeram komandējumos lidojot...
Lasīt tālākLembergs: Kučinskis bija vājš premjers
Māris Kučinskis bija vājš premjers, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Pirms Māris Kučinskis kļuva...
Lasīt tālākPolitologs: Kariņu no amata atkāpties piespieda paša pārstāvētā politiskā partija
Bijušais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") nav uzņēmies politisku atbildību par savas premjerēšanas laika izšķērdīgajiem privātajiem lidojumiem, šorīt intervijā...
Lasīt tālākSiliņa uz pārbaudes laiku atstādina Valsts kancelejas direktoru Citskovski
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Pārbaude saistīta ar Krišjāņa...
Lasīt tālākVK par Kariņa specreisiem: Nelikumīgi izlietoti vismaz 221566 EUR no valsts budžeta
Valsts kontrole (VK) uzskata, ka izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu...
Lasīt tālāk