Saeima atļauj no nākamās nedēļas sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs

Šodien, 29. aprīlī, izskatot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeimas vairākums atbalstīja atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu, kas paredz no 7. maija atvērt ēstuvju ārtelpas pakalpojumu sniegšanai apmeklētājiem.
90 Saeimas deputātiem balsojot par Saeima atbalstīja likumu pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu šādā redakcijā, nosakot, ka no 2021. gada 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.
Līdzīgus priekšlikumus uz otro lasījumu bija iesniedzis gan Ivars Zariņš (S), kurš pauda, ka “ar šo priekšlikumu mums kopīgiem spēkiem, gan deputātiem no opozīcijas, gan no koalīcijas, kopīgi ir izdevies uzlauzt šo valdības mazspējas un bezatbildības ledu, kurā tie paši mokās un smok, un smacē visu Latvijas sabiedrību.”
“Pretēji tam, kā to mēģina iegalvot visdažādākie eksperti, kuri balstās uz realitātē atrautiem teorētiskiem pieņēmumiem, šis priekšlikums nevis palielinās, bet samazinās inficēšanās riskus. Un šāds risinājums jau sen bija jāpieņem. Un tam ir vairāki iemesli. Tie ir tik uzskatāmi, ka jebkurš loģiski domājošs un realitātē dzīvojošs cilvēks, saprastu un atbalstītu šādu priekšlikumu. Proti, tātad teorija, tas, kas mums tiek izmisīgi stāstīta teorija no vis dažādākiem ekspertiem, kad pieaugs inficēšanās riski, ja atļaus cilvēkiem ēst uz terasēm. Uz terasēm, kurās šis ēdināšanas pakalpojums būtu sniegts atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām, tiem ierobežojumiem, ko izstrādājis pats Ministru kabinets. Izstrādājis un apstiprinājis,” norādīja Zariņš.
“Ja tiek aizliegts šāds pakalpojums, ko dara cilvēki, kuri ir nopirkuši šo ēdienu? Viņi vienkārši apsēžas blakus šīm terasēm, turpat draudzīgi, cieši uz soliņa, labākajā gadījumā un ēd šo savu maltīti, vai arī apstājas apkārt pie sava auto bariņā un ēd šo savu maltīti. Un Tas vēl tanī labākajā gadījumā. Ļoti bieži ir tā, ka cilvēki vienkārši iekāpj savā auto un sēž tur, slēgtā telpā un ēd savu maltīti. Tas nozīmē, ka pēc būtības ar šādu liegumu, ir radīti tieši lielāki inficēšanās riski nekā tie būtu, ja cilvēki maltīti savu ēstu uz terasēm. Tas ir viens, ļoti šaurs aspekts, bet ļoti praktisks. To es varu teikt kā cilvēks, kurš vairākas nedēļas speciāli, pirms iesniegt šo priekšlikumu, praktiski ir novērojis šo situāciju un arī runājis ar cilvēkiem. Otra lieta ir tāda, ka šādā veidā, dodot iespēju cilvēkiem atrasties vairāk pie dabas, kaut kur kustēties, atrasties svaigā gaisā, mēs stiprinām cilvēku imunitāti, tādā veidā samazinām šos infekcijas riskus,” sacīja politiķis.
“Mūsu valdība pieiet pēc principa kādu savulaik nodefinēja jau Josifs Staļins “nav cilvēku – nav problēmu”! Tādā veidā viņi cer risināt visas problemātikas, bet patiesībā sanāk tieši otrādi, jo, ja jūs bailes cenšaties nosegt ar saviem aizliegumiem visu cilvēku esības laukumu, tad nu cilvēkiem taču kaut kur jāpaliek. Jūs viņiem neatļaujiet atrasties ārtelpās, tad viņi ēdīs, socializēsies iekštelpās, tātad, kas būtu bijis pareizi nevis bailēs censties mukt no šiem riskiem, viņus visus kaut kur ignorēt, bet tieši otrādi – vadīt šos riskus,” sacīja Zariņš.
Vienlaikus premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka Saeimā skatītie ierobežojumu atvieglojumi nav saskaņoti ar valdību.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs rudenīgs
Nedēļas sākumā situācija saglabāsies līdzīga, turklāt vietām iespējams dzirdēsim arī pērkona dārdus. Nedēļas vidū Latvijai pietuvosies jauni cikloni, bet nedēļas izskaņā, pastiprinoties...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālāk