Saeima atļauj no nākamās nedēļas sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs

Šodien, 29. aprīlī, izskatot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeimas vairākums atbalstīja atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu, kas paredz no 7. maija atvērt ēstuvju ārtelpas pakalpojumu sniegšanai apmeklētājiem.
90 Saeimas deputātiem balsojot par Saeima atbalstīja likumu pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu šādā redakcijā, nosakot, ka no 2021. gada 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.
Līdzīgus priekšlikumus uz otro lasījumu bija iesniedzis gan Ivars Zariņš (S), kurš pauda, ka “ar šo priekšlikumu mums kopīgiem spēkiem, gan deputātiem no opozīcijas, gan no koalīcijas, kopīgi ir izdevies uzlauzt šo valdības mazspējas un bezatbildības ledu, kurā tie paši mokās un smok, un smacē visu Latvijas sabiedrību.”
“Pretēji tam, kā to mēģina iegalvot visdažādākie eksperti, kuri balstās uz realitātē atrautiem teorētiskiem pieņēmumiem, šis priekšlikums nevis palielinās, bet samazinās inficēšanās riskus. Un šāds risinājums jau sen bija jāpieņem. Un tam ir vairāki iemesli. Tie ir tik uzskatāmi, ka jebkurš loģiski domājošs un realitātē dzīvojošs cilvēks, saprastu un atbalstītu šādu priekšlikumu. Proti, tātad teorija, tas, kas mums tiek izmisīgi stāstīta teorija no vis dažādākiem ekspertiem, kad pieaugs inficēšanās riski, ja atļaus cilvēkiem ēst uz terasēm. Uz terasēm, kurās šis ēdināšanas pakalpojums būtu sniegts atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām, tiem ierobežojumiem, ko izstrādājis pats Ministru kabinets. Izstrādājis un apstiprinājis,” norādīja Zariņš.
“Ja tiek aizliegts šāds pakalpojums, ko dara cilvēki, kuri ir nopirkuši šo ēdienu? Viņi vienkārši apsēžas blakus šīm terasēm, turpat draudzīgi, cieši uz soliņa, labākajā gadījumā un ēd šo savu maltīti, vai arī apstājas apkārt pie sava auto bariņā un ēd šo savu maltīti. Un Tas vēl tanī labākajā gadījumā. Ļoti bieži ir tā, ka cilvēki vienkārši iekāpj savā auto un sēž tur, slēgtā telpā un ēd savu maltīti. Tas nozīmē, ka pēc būtības ar šādu liegumu, ir radīti tieši lielāki inficēšanās riski nekā tie būtu, ja cilvēki maltīti savu ēstu uz terasēm. Tas ir viens, ļoti šaurs aspekts, bet ļoti praktisks. To es varu teikt kā cilvēks, kurš vairākas nedēļas speciāli, pirms iesniegt šo priekšlikumu, praktiski ir novērojis šo situāciju un arī runājis ar cilvēkiem. Otra lieta ir tāda, ka šādā veidā, dodot iespēju cilvēkiem atrasties vairāk pie dabas, kaut kur kustēties, atrasties svaigā gaisā, mēs stiprinām cilvēku imunitāti, tādā veidā samazinām šos infekcijas riskus,” sacīja politiķis.
“Mūsu valdība pieiet pēc principa kādu savulaik nodefinēja jau Josifs Staļins “nav cilvēku – nav problēmu”! Tādā veidā viņi cer risināt visas problemātikas, bet patiesībā sanāk tieši otrādi, jo, ja jūs bailes cenšaties nosegt ar saviem aizliegumiem visu cilvēku esības laukumu, tad nu cilvēkiem taču kaut kur jāpaliek. Jūs viņiem neatļaujiet atrasties ārtelpās, tad viņi ēdīs, socializēsies iekštelpās, tātad, kas būtu bijis pareizi nevis bailēs censties mukt no šiem riskiem, viņus visus kaut kur ignorēt, bet tieši otrādi – vadīt šos riskus,” sacīja Zariņš.
Vienlaikus premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka Saeimā skatītie ierobežojumu atvieglojumi nav saskaņoti ar valdību.
Vēl par tēmu:
18. novembrī sabiedriskais transports Rīgā – bez maksas; satiksmē būs ierobežojumi un izmaiņas
18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, Rīgā notiks vairāki svētku pasākumi, kuru laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, kas var ietekmēt sabiedriskā transporta kustību....
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs vēsāks un vējš – brāzmaināks
Nedēļas nogalē un jaunās nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība, tādēļ debesis bieži būs mākoņainas un daudzviet gaidāmi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākŠonedēļ Latvijā gaisa temperatūra kritīsies un nedēļas nogalē iespējams arī sniegs
Šīs darba nedēļas sākumā Latvijā sāks ieplūst aukstāka gaisa masa no ziemeļiem - laiks kļūs jūtami vēsāks ne tikai naktīs, bet arī dienās, un nedēļas nogalē vietām termometra...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālāk