Saeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā
Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā aicina Eiropas Savienību (ES) nekavējoties izstrādāt 14. sankciju kārtu pret Krieviju un iekļaut sankcionēto preču sarakstā arī mangāna rūdu, lai novērstu tās nonākšanu Krievijā un izmantošanu militārajā rūpniecībā.
Deputāti norāda, ka ir jāuztur ES sankciju spiediens pret Krieviju, tai skaitā, piemērojot jaunus ierobežojošus pasākumus, un ir jāsalāgo ES noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju. Dokumentā arī pausts pilnīgs atbalsts Baltijas valstu muitas dienestu šā gada 26.janvāra paziņojumam par reģionālo pieeju, lai nodrošinātu vienotu muitas kontroli un informācijas apmaiņu ES ierobežojošo pasākumu pret Krieviju un Baltkrieviju īstenošanai.
Deputāti lēmuma projektā vērš uzmanību: lai operatīvi ierobežotu mangāna rūdas nokļūšanu Krievijā, tai nosakāms divējādas lietojamības preces statuss, kā to paredz attiecīgā ES regula. Deputāti aicina visu ES dalībvalstu valdības pieņemt atbilstošus nacionālā līmeņa lēmumus.
Deputāti aicina Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdības pieņemt savstarpēji koordinētu lēmumu par tranzīta liegšanu divējādās lietojamības precēm atbilstoši regulai, tādējādi novēršot preču nonākšanu militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā. Tāpat deputāti aicina minētās valstu valdības un atbildīgās institūcijas piemērot ES regulu dotās tiesības ierobežot preču tranzītu un eksportu gadījumos, kad neraksturīgi apjomi vai maršruti indicē risku, ka tiek īstenota sankciju režīma apiešana.
Šobrīd gan nacionālā līmeņa datu analīze, gan starptautisko ekspertu vērtējums nepārprotami norāda uz būtiskiem riskiem saistībā ar ievērojumu divējādās lietojamības preču un sankciju sarakstos iekļauto preču eksporta apjoma kāpumu uz vairākām Centrālāzijas un Dienvidkaukāza valstīm, teikts dokumentā.
Dokumentā arī atzīmēts, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir aicinājusi īstenot pēc iespējas plašus savstarpējas tirdzniecības (importa un eksporta) un tranzīta aizliegumus un ierobežojumus ar Krieviju un Baltkrieviju.
Deputāti atgādina, ka ES regula nosaka pienākumu ikvienam eksportētājam, kurš zina, ka ekportētās preces ir pilnībā vai daļēji paredzētas militāriem mērķiem, kā tas ir mangāna rūdas gadījumā, informēt kompetento iestādi. Šī kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajam eksportam ir jāsaņem atļauja. Deputāti mudina visus uzņēmējus rūpīgi izvērtēt un izpildīt tiem noteikto pienākumu informēt kompetento iestādi un izprasīt eksporta atļauju precēm, kas varētu tikt izmantotas militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā.
Tāpat visi Latvijas un ES uzņēmēji aicināti atteikties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kā rezultātā noteikta veida preces vai pakalpojumi var nonākt Krievijas militāras industrijas rīcībā un tikt izmantoti agresijas turpināšanai pret Ukrainu.
Deputāti arī atkārtoti kategoriski nosoda agresorvalstu rīcību un pieprasa nekavējoties pārtraukt uzsākto karadarbību un izvest visus savus militāros spēkus no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas. Tāpat deputāti novērtē līdz šim Ukrainai sniegto ekonomisko, finansiālo, militāro un politisko atbalstu un ES līmenī panākto sankciju piemērošanu pret agresorvalsti Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju.
Vēl par tēmu:
Norse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka
Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...
Lasīt tālāk2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākOstu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība
Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...
Lasīt tālākairBaltic Kanādā atklāj 50. Airbus A220-300 lidmašīnu ar īpašu krāsojumu
Latvijas lidsabiedrība airBaltic Mirabelā, Kanādā kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus atklāja 50. Airbus A220-300 lidmašīnu. Pirmo reizi klātienē tika prezentēta airBaltic 50. A220-300...
Lasīt tālākPārtikas un veterinārais dienests veikalos konstatē viltotu medu
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024. gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus. Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecībā pagājušajā decembrī pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme
Apstrādes rūpniecībā 2024. gada decembrī (pēc 11 mēnešu pārtraukuma) atsākusies izaugsme 3,2% apmērā pret 2023. gada decembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākLatvija kā pirmā valsts pasaulē uzsāk brīvprātīgu elektronisko cigarešu depozīta sistēmas ieviešanu
30. janvārī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir parakstījis memorandu ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Bezdūmu nozares asociāciju par brīvprātīgas...
Lasīt tālākAizvadītajā gadā mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums
2024. gadā situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums. Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam un pircēju aktivitātei, mazumtirdzniecības...
Lasīt tālākSievietes divkārt vairāk nekā vīrieši norāda uz biežu aizskarošu attieksmi darba vietā
Pakalpojumu nozares darbinieku aptauja atklāj, ka vairāk nekā puse aptaujāto pārdevēju, viesmīļu un citu pakalpojumu sniedzēju Latvijā saskaras ar dažāda veida nepieņemamu attieksmi no...
Lasīt tālākKiberuzbrukumu skaits turpina pieaugt, daži ilgst līdz pat nedēļai
Latvijā turpina pieaugt kiberdrošības riski – salīdzinot ar 2023. gadu, DDoS [1] uzbrukumu skaits ir palielinājies par 5%, 2024. gadā reģistrējot 1372 uzbrukumus, kas lielāki par 1 Gbps....
Lasīt tālāk