Saeima atbalsta atvieglotas valsts valodas prasības Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoram

Saeima ceturtdien, 25.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”, kas paredz atvieglot valsts valodas prasības augstskolas personālam, tostarp rektoram.
Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam nav piemērojamas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni, nosaka grozījumi. Tāpat likumā nostiprinātas tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni. Rektoram jāprot un jālieto latviešu valoda tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, prasības pēc valsts valodas prasmēm Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajam personālam un rektoram nav nepieciešamas, jo studijas notiek angļu valodā.
“Pagājušajā gadā uzvirmoja skandāls par Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andresa Pālzova apstiprināšanu amatā, saucot viņa valsts valodas zināšanas par nepietiekamām. Taču šīs augstskolas darbību regulē speciāls likums, un tas nosaka izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietojumu – mācības notiek tikai angliski. Lai turpmāk nepieļautu šādus sarežģījumus, speciālajā likumā svarīgi mīkstināt valodas prasības. Kopumā prasības pēc latviešu valodas zināšanām ir pamatotas, taču šajā konkrētajā gadījumā būtu jānosaka izņēmuma statuss,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Rīgas Ekonomikas augstskola dibināta 1993.gadā ar Zviedrijas valdības atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijai Latvijas Republikas personā noslēdzot starptautisku līgumu ar mērķi nodrošināt Latvijā izcilu izglītību ekonomikā un biznesa vadībā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālāk