• Tweet

“Mūsdienīga skolu infrastruktūra ar daudzpusīgām iespējām, pedagogu atalgojums un prestižs, plašas jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas, sociālie kontakti ir modelis, kādai jābūt mūsdienīgai vidusskolai,” saka izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

Kopīgi veidojot mūsdienīgu vidusskolu, tā ir iespēja ar mērķtiecīgu darbu panākt būtisku izglītības kvalitātes pieaugumu, nodrošināt mūsu bērniem labākas iespējas, lai viņi dzīvē būtu veiksmīgi un patstāvīgi, un katram būtu iespējas veikt daudz mērķtiecīgāku izvēli savas personības pilnveides procesā, uzsver ministrs.

Tautsaimniecības transformācija, demogrāfiskās izmaiņas, Latvijas integrēšanās globālajā ekonomikā -pārmaiņas skolu tīklā ir jāskata kontekstā ar šiem procesiem. Skolu tīkla pētījumā ir analizēta arī citu Eiropas un kaimiņvalstu pieredze un kritēriju kopums, kas tiek īstenots, lai veidotu optimālu skolu tīklu. Datu analīze liecina, ka Latvijā skolu tīkla izmaiņas veiktas fragmentāri, un tādos rādītājos kā skolēnu attiecība pret vienu pedagogu, klašu un skolu piepildījums būtiski atpaliek no citu Eiropas valstu rādītājiem. Turpretim pēc budžeta izdevumiem izglītībai Latvija Eiropā ieņem pirmo vietu, ko jau iepriekš norādījuši gan Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas eksperti, gan apliecinājuši Eiropas Savienības un OECD statistikas rādītāji. “Pārmaiņas skolu tīklā līdz šim nav gājušas kopsolī ar demogrāfisko un tautsaimniecības transformāciju, tāpēc tas prasa nesamērīgus un objektīvai realitātei neatbilstošus publiskā finansējuma ieguldījumus. Veicot pārmaiņas šodien, ir iespēja veidot kvalitatīvu izglītības sistēmu, ņemot vērā objektīvas nākotnes demogrāfijas un tautsaimniecības izmaiņas,” saka skolu tīkla pētījuma eksperts, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

“Veicot pārmaiņas skolu tīklā mums ir reālas iespējas sasniegt augstu izglītības kvalitāti ikvienā vidusskolā, mazināt nevienlīdzības plaisu,” saka Šadurskis. Tiešie ieguvēji, veidojot modernu vidusskolu tīklu, būs skolēni un skolotāji, uzsver ministrs. Skolēniem tā ir iespēja iegūt ērtu, modernu mācību vidi, daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitāšu un interešu izglītības pieejamību. “Skolēniem šādā skolā, vidē ir iespējas arī plašākiem sociālajiem kontaktiem, iegūstot jaunus draugus un plašāku kontaktu loku skolas ietvaros. Sociālie kontakti ir tikpat nozīmīgs faktors, cik izglītības process indivīda izaugsmei un spējai veiksmīgi iekļauties sabiedrībā,” pauž Šadurskis.

Pašvaldībām tas sniedz jaunas iespējas mērķtiecīgāk veikt ieguldījums modernas skolas infrastruktūrā, mācību vides un līdzekļu aprīkojumā, veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan pedagogiem. Tas sniedz arī papildu iespējas ieguldīt līdzekļus pašvaldību īstenotajai interešu izglītībai, skolu atbalsta personālam, piemēram, karjeras konsultantu pieejamībai jau no sākumskolas posma, nodrošināt mediācijas un citus pakalpojumus skolā. Tie ir iespējamie papildu ieguldījumi skolēnu ārpusstundu aktivitātēm, sporta inventāram, teātra, muzeju, kultūras pasākumu apmeklējumiem, ekskursijām un citām aktivitātēm, kas skolas un skolēnu dzīvi un izglītību pilnveido. Šobrīd lielā daļā skolu šos pasākumus pilnvērtīgi nav iespējams nodrošināt.

Aprēķinu modelējums liecina, ka moderns vidusskolu tīkls skolotājiem dos iespēju nopelnīt 1000 eiro par likmi, kas ir par 45 procentiem vairāk nekā šobrīd. Tā kā skolotājs var strādāt vairāk nekā vienu likmi, tas ir 40 stundu darba nedēļu un, ņemot arī vērā spēkā esošo piemaksu sistēmu, alga šādā mūsdienīgā vidusskolā var sasniegt 1500 eiro.

Vidusskolu tīkla modelējums saskaņā ar izglītības politikas plānošanas dokumentiem paredz, ka vidusskolām ir jākoncentrējas attīstības centros, piesaistot arī tuvākās teritorijas skolēnus. Optimāla vidusskolu tīkla modeļa ietvaros rekomendējamais skolēnu skaits ir viens no rādītājiem, lai turpmākā pētījuma un modeļa izstrādes gaitā ar skolu dibinātājiem, pašvaldībām meklētu katrai konkrētai situācijai vislabāko attīstības ceļu. Rekomendējamais skolēnu skaits optimāla skolu tīkla modeļa ietvaros iezīmē mērķi, kas būtu jāsasniedz, taču to nevar piemērot kā vienīgo, lai attiecinātu pret esošo situāciju vai kādu konkrētu skolu, uzsver pētījuma eksperti. Optimāla skolu tīkla priekšlikuma sagatavošanai tiek izmantoti ne tikai kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, bet ņemti vērā arī reālie apstākļi katrā konkrētajā reģionā.

Skolu tīkla pētījuma ietvaros, pamatojoties uz plašu un detalizētu datu analīzi, ir sagatavots rekomendējamais minimālais skolēnu skaits vidusskolās. Pētījuma un ekspertu grupa turpina darbu pie detalizētu kritēriju izstrādes visam skolu tīklam, ietverot arī sākumskolu un pamatskolu. Rekomendējamo kritēriju ietvarā tiks iekļauti arī skolas kvalitatīvie rādītāji. IZM uzskata, ka, izvērtējot katras skolas darbību, var tik ņemts vērā ne tikai skolēnu skaits skolā, bet arī skolas kvalitatīvais sniegums. Ja skola izpilda vienu no rekomendējamajiem kritērijiem skolēnu skaita ziņā vai kvalitatīvo rādītāju, tad tā atbilst mūsdienīgas vidusskolas standartiem.

Optimālo vidusskolu tīkla modeli un kritēriju segmentēšanu atbilstoši iedzīvotāju blīvumam paredzēts ieviest pakāpeniski, paredzot arī izņēmumus attālās un mazapdzīvotās teritorijās. Rekomendējamam skolēnu skaitam vidusskolās kritēriji tiek noteikti atbilstoši trīs kategorijām, teritoriju tipiem:

Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar iedzīvotāju skaitu vairāk kā 50 000 (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava).
Otrajā kategorijā pārējie reģionālās attīstības centri, iekļaujot Pierīgas reģionu un pārējās lielās pilsētas.
Trešajā kategorijā pārējā Latvijas teritorija, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas.
Rekomendējamo kritēriju sasniegšanai paredzēts piemērot pārejas posmus. Pirmajā posmā, līdz 2020. gada 1.septembrim, tiek rekomendēts, ka skolēnu skaitam visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā, līdz 2023. gada 1.septembrim, četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.

Skolu tīkla pētījums liecina, ka vidusskolēnu zināšanas, vispārējās izglītības kvalitatīvos rādītājus būtiski ietekmē gan skolas lielums, gan optimāli plānots izglītības iestāžu tīkls. Izglītības kvalitāti, pedagogu algas, skolu infrastruktūru un materiāltehnisko nodrošinājumu tieši ietekmē skolu tīkla atbilstība reālajai situācijai. Pētījums arī apliecina, ka jau šobrīd ir pozitīvi piemēri. Veicot pārmaiņas skolu tīklā, ir salīdzinoši labāki rādītāji gan skolēnu zināšanās, gan, piemēram, arī pedagogu atalgojumā. “Ja vēlamies tiekties pēc izcilības un vienlīdzības, lēmumi par skolu tīkla pārmaiņām, ir neizbēgami,” saka ministrs.

Izpētes dati parāda, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc izglītības kvalitātes, ko apliecina arī vecāku un skolēnu skolas izvēle, kas daudzos gadījumos nav tuvākā dzīves vietai. Šī tendence vērojama ne tikai lauku reģionos, bet arī pilsētās. Objektīvi dati parāda sabiedrības vajadzības un pieprasījumu, norāda ministrs. Tomēr jāapzinās, ka rezultātus ir iespējams sasniegt tikai kopīgā rīcībā, kurā tiek respektēts sabiedrības pieprasījums pēc kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības. Pašvaldību kā skolu dibinātāju lēmumi būs tie, kas noteiks vajadzīgo pārmaiņu efektivitāti.

Pētījuma ietvaros tiek izstrādāti priekšnoteikumi kvalitatīvas izglītības iespējām, vienlaikus nodrošinot skolēnu optimālu nokļūšanu potenciālajos izglītības centros. Ieviešanas sasniedzamais rezultāts ir neradīt papildus finanšu slogu nodokļu maksātājiem, samazināt izglītības kvalitātes atšķirības vispārējās izglītības iestādēs pilsētās un lauku teritorijās, tajā skaitā novēršot krasās atšķirības arī starp skolām vienas pilsētas ietvaros. Sakārtojot skolu tīklu, tiks radīti apstākļi finanšu līdzekļu ietaupījumam un iespējām palielināt pedagogu atalgojumu bez papildu sloga valsts budžetam.

Foto: Valsts kanceleja