• Tweet

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 14. martā, vērtēja “Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos likumprojektus, kas paredz izbeigto kriminālprocesu, tostarp “oligarhu lietas”, materiālu publicēšanu. Šī iecere gan neguva atbalstu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju vidū, kas uzsvēra, ka runa ir par tiesībām uz taisnīgu tiesu – personas var atzīt par vainīgām tikai ar notiesājošu spriedumu.

Atsevišķas politiskās partijas, tostarp “Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienība aicinājušas padarīt visus “Rīdzenes sarunu” audioierakstus un kriminālprocesu materiālus publiski pieejamus, skaidrojot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt visu patiesību par oligarhu aizkulišu darījumiem.

Juridiskā komisija šodien izskatīja partiju iesniegtos grozījumus Kriminālprocesa likumā, tostarp, diskutēja par to, kā noteikt kārtību, kādā masu mediju pārstāvji var iepazīties ar krimināllietu materiāliem un gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, arī publiskot tos.

Komisijas deputāti uzklausīja vairākas amatpersonas, arī prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Tieslietu ministrijas un Tiesībsarga biroja pārstāvju viedokļus un priekšlikumus. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji bija vienisprātis, ka šāda iecere nebūtu atbalstāma, jo aizskartu Satversmē garantētās tiesības, piemēram, tiesības uz privāto dzīvi. Savukārt KNAB aicināja nevadīties no politiskiem, bet gan no juridiskiem argumentiem.

“Publiskojot šos materiālus, tiks pārkāpts konstitucionālais princips par nevainīguma prezumpciju, par privātās dzīves neaizskaramību,” norādīja KNAB priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča.

Arī Ģenerālprokuratūra piekrita, ka konkrētais kriminālprocess, par ko iesniegti divi likumprojekti, izbeigts un iemesli bijuši personu reabilitējoši. Vienā gadījumā nebija noziedzīga nodarījuma sastāva, bet otrā – nebija iespējams pierādīt vainu un savākt papildu pierādījumus. Prokuratūras pārstāve uzsvēra, ka materiālu publiskošana rada būtiskus riskus Satversmē garantētajām pamattiesībām. “Vai konkrētās lietas materiāli ir publicējami un vai tie ir svarīgāki par indivīda tiesībām, kas garantētas Satversmē?” retoriski vaicāja prokuratūras pārstāve.

Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka, ja šie likumprojekti iegūst likuma spēku, ar šo izņēmumu radīts precedents, ka sabiedrības interesēs ir jāļauj 24/7 skatīties un klausīties jebkuru amatpersonu tīri preventīvi jebkuros nolūkos. “Runa ir par Eiropas cilvēktiesību konvencijā noteikto, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā, valstij iegūstot informāciju par personas privāto dzīvi, tā ir īpaši jāsargā. Tāpat personai ir tiesības paļauties, ka informācija netiks publiskota, “ norādīja Jansons.

Viņš uzskata, ka šāds likumprojekts var apdraudēt Latvijas krimināltiesībās nodibinātos principus un nesamērīgi ierobežot personas tiesības uz privāto dzīvi, kas savukārt ir pretrunā ar Satversmi. “Runa ir par tiesībām uz taisnīgu tiesu – personas var atzīt par vainīgām tikai ar notiesājošu spriedumu,” uzsvēra Jansons.

Arī Tieslietu ministrijas eksperti bija noraidoši pret šādu likumprojektu tālāku virzību. Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja uz to, ka šajā kontekstā jārunā arī par vienlīdzības principu, nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, personu datu aizsardzību un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Ar šādu likumprojektu publiskošana tie ir apdraudēti, uzskata Tieslietu ministrijas pārstāvji. Tam piekrita arī Augstākās tiesas (AT) pārstāvji, kuri likumprojektus vērtēja kā sasteigtus un pārsteidzīgus.