• Tweet

Lai arī Latvijas mediju politikas pamatnostādnes nosaka, ka “medijos reprezentētie viedokļi ir daudzveidīgi pēc būtības, ne tikai polāri. Mediju daudzveidība sekmē kvalitatīva satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā,” realitātē viedokļu daudzveidība, kam būtu jābūt žurnālistu darbības pamatā, ir nepietiekama un rosina domāt, ka daļai mediju nav izpratnes par demokrātiju. Īpašu uzmanību piesaista Latvijas sabiedriskie mediji, kuri bieži vien rada iespaidu, ka tie darbojas kā politiskās aģitācija rupori un daļa sagatavoto materiālu ir ietekmēti.

Šādu iespaidu vēl vairāk pastiprina krasi atšķirīgā attieksme pret dažādām Latvijas pilsētām un to, kā notikumi tajās tiek atainoti medijos. Nejaušības kārtā izvēloties, piemēram, Ventspili un Cēsis un pārbaudot, kādi sižeti par šīm pilsētām veidoti Latvijas Televīzijas ziņu programmā “Panorāma”, redzētais ir neticams. Vienu pilsētu un tās vadītāju sabiedriskie mediji izceļ īpaši sliktā gaismā, savukārt otru nepārtraukti slavē.

Latvijas Žurnālistikas centram, izpētot raidījuma “Panorāma” sižetus, nākas secināt, ka izdalīšana “labajos” un “sliktajos” ir pārāk uzkrītoša, lai to varētu saukt par nejaušu un pašu raidījumu – par objektīvu. Ja no ziņu saraksta izņemam kriminālziņas, kas būtu tikai loģiski, tad par Cēsīm veidotie sižeti ir tikai un vienīgi pozitīvi, tā, piemēram, tiek ziņots, ka “Cēsis vilina iedzīvotājus ar kultūru”, “Atklāta Vidzemes koncertzāle “Cēsis””, “Cēsis aicina mājās aizbraukušos tautiešus”, “Cēsis – neoficiālā Latvijas kultūras galvaspilsēta”, “Cēsīs analizē Latvijas uzņēmējdarbības vidi”, “Ar stipendijām cer piesaistīt ārstus Cēsīs”, “Cēsīs spriež par mūsdienu tehnoloģijām tūrismā” un par citiem notikumiem, īpaši uzsverot kultūras dzīvi šajā Vidzemes pilsētā.

Savukārt par Ventspili tiek veidoti gandrīz tikai un vienīgi negatīvi sižeti, ar ļoti retiem izņēmumiem. Tā, piemēram, tiek ziņots, ka “Ventspils olimpiskais centrs optimizēs nodokļus”, “Ventspils NMPD mediķi atsakās no virsstundām”, “Ventspils novadā slēgti divi valsts autoceļi”, “LTV un LR jāskaidro atteikšanās no Ventspils naudas”, “Ventspils vecpilsētu glābj ar dārgu dzīvokļu projektu”, “Ventspils ģimenes aptaujā nosauc nepilnības pilsētā” un citi sižeti, kuros īpaši izcelti Ventspils trūkumi, taču tikpat kā nemaz netiek ziņots par pilsētas krāšņo kultūras dzīvi, uzņēmējdarbības attīstību, ventspilnieku sasniegumiem un iedzīvotāju izteikto atzinību. Turklāt par šo visu katrs var pārliecināties LTV “Panorāma” Youtube kanālā, kurā uzskatāmi redzams, kā viena pilsēta gozējas saulīte, kamēr otra iedzīta ēnā.

Pēc šī sanāk, ka visas labās lietas notiek Cēsīs, taču sliktās Ventspilī. Un tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka Cēsu pilsētas mērs ir Jānis Rozenbergs no “Vienotības”, savukārt Ventspili vada “Latvijai un Ventspilij” pārstāvis Aivars Lembergs. Latvijas sabiedriskie mediji selektīvi izvēlas, kuri būs tie iedzīvotāji, kas nākuši no labajām pilsētām un kuri būs tie, kuri no sliktajām. Un tas notiek pat neraugoties uz to, ka viņi saņem visu nodokļu maksātāju naudu, tātad arī no ventspilniekiem.

Šāda rīcība ne tikai grauj konkrētas pilsētas tēlu, bet arī nodara ļaunumu sabiedrībai, jo kā varam gaidīt objektīvu informāciju no medija, kuram svarīgāka ir nevis auditorija un tās nodrošināšana ar daudzveidīgu un kvalitatīvu informāciju, bet “Vienotības” politiskā pretinieka diskreditēšana un iespaida radīšana, ka Ventspils ir pilsēta ar daudzām nepilnībām jeb “bez rītdienas”. Sanāk, ka sabiedriskais medijs ar savām manipulācijām agresīvi vēršas pret Ventspilī dzīvojošajiem, kaut finansējumu saņemt no tiem nemaz nesmādē. Ietekmējot sabiedrisko domu, tiek radīts iespaids, ka Ventspilī dzīvo teju vai neveiksminieki. Uzņēmējdarbība tajā nav attīstīta, kultūras dzīve neko nepiedāvā un labklājības līmenis ir ļoti zems, bet Cēsis – tā, lūk, ir īsta “zelta bedre”.

Tomēr, vai tiešām tā ir? Atklājot priekškaru uz patiesību, tagad arī sabiedrisko mediju žurnālistiem, jāuzsver, ka Ventspils ir ļoti daudzveidīga pilsēta un kultūras dzīve tajā zeļ un plaukst – pilsētai ir brīnišķīgs teātra nams “Jūras vārti”, Kultūras centrs, Livonijas ordeņa pils, Jaunrades nams, u.c. Ik gadu ventspilniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt tādus unikālus pasākumus kā – “Piektdienas vakara pastaiga”, Zilā karoga pacelšanas svētkus, nacionālo kultūras biedrību festivālu “Ventspils vainags”, Starptautisko mūsdienu ritma mūzikas festivālu, dažādus koncertus Reņķa dārzā u.c.

Papildus tam Ventspilī ir daudz tūrisma vietu un ģimenēm ar bērniem draudzīga vide, un daudz kas cits, kas liecina, ka pilsētas sasniegumus ir vērts pieminēt, taču vai no sabiedriskajiem medijiem, kuri, kā izskatās, lojāli tikai vienai politiskajai partijai, to maz iespējams sagaidīt? Un kur šādā gadījumā skatās mediju uzraugi – NEPLP? Vai šāda selektīva politika ir pieļaujama?

Kā redzams, sabiedrisko mediju tendenciozās pieejas augonis, kas gadiem ilgi Latvijas Radio un Televīzijā ticis slēpts zem biezas pūdera kārtas, prasās pēc nopietnas ķirurģiskas iejaukšanās. Mēs nedrīkstam ļaut tam turpināt saindēt mūsu cilvēkus un valsti.