• Tweet

Deviņus mēnešus pirms plānotā eiro ieviešanas datuma Latvijā iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju eiro gatavības indekss ir salīdzinoši zems – 31 indeksa punkts iedzīvotājiem un 46 indeksa punkti uzņēmumu vadītājiem no maksimāli 100 iespējamajiem, liecina Swedbank un TNS Latvia veidotais Latvijas eiro gatavības indekss.

Viens no zemā indeksa iemesliem ir tas, ka daļa sabiedrības nevēlas latus aizstāt ar eiro. Saskaņā ar šo pētījumu, eiro ieviešanu pilnībā atbalsta vien 12% iedzīvotāju un 19% uzņēmēju, savukārt kategoriski pret Latvijas pievienošanos eirozonai šobrīd ir noskaņoti attiecīgi 34% un 23%. Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš gan uzsvēra, ka neatkarīgi no attieksmes pret eiro sabiedrībai ir jārēķinās ar eiro ieviešanu, tāpēc arī jāsāk laikus gatavoties. «Nevar aizvērt durvis mājā un cerēt, ka eiro ieviešana neskars,» sacīja Ģ. Bērziņš. Viņaprāt, arī tas, ka iedzīvotāju gatavības eiro indekss pagaidām ir salīdzinoši zems, ir saprotams, jo iedzīvotājiem atšķirībā no uzņēmumiem pāreja uz eiro būs salīdzinoši vienkārša – ja nauda tiek glabāta bankā, lati tiks automātiski konvertēti uz eiro. «Būtiski, lai iedzīvotāji skaidro naudu kontos iemaksā laikus, negaidot pēdējo brīdi naudas iemaksas automātu un filiāļu apmeklējumam. Igauņu pieredze liecina, ka pēdējās nedēļās pirms un pirmajās nedēļās pēc eiro ieviešanas rindas banku filiālēs bija tik garas, ka varētu konkurēt ar tām, ko nesen piedzīvojām, pērkot biļetes uz Dziesmu svētkiem,» teica Ģ. Bērziņš.

Lai gan uzņēmēji ir vairāk informēti par eiro ieviešanu, Swedbank iesaka neatlikt eiro ieviešanas pasākumus, piemēram, laikus vienoties gan ar inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī sākt pielāgot grāmatvedības sistēmas. Pēc Ģ. Bērziņa teiktā, Igaunijā pirmo nedēļu laikā pēc eiro ieviešanas veikalos skaidras naudas apgrozījums pieauga pieckārt. Tā kā Latvijā monētu īpatsvars ir krietni lielāks nekā citās valstīs, Latvijā nepieciešamība pēc inkasācijas pakalpojumiem varētu būt vēl lielāka nekā, piemēram, Igaunijā, kad tā pārgāja uz eiro.

Latvijā šobrīd apgrozībā ir 1600 tonnas latu monētu.

«Pētījums liecina, ka tikai piektdaļai Latvijas uzņēmumu ir skaidrs rīcības plāns pārejai uz eiro, kas raisa bažas, kādu un cik lielu ietekmi kavēšanās atstās uz uzņēmumu darbību ilgtermiņā. Jārēķinās, ka uzņēmumi nevar atļauties gaidīt jūliju, kad gaidāms oficiāls uzaicinājums Latvijai iestāties eirozonā. Uzņēmumiem darāmo darbu saraksts ir pietiekami plašs – no IT un grāmatvedības sistēmu pielāgošanas, inkasācijas pakalpojumu pasūtīšanas līdz cenu paralēlai atspoguļošanai jau no oktobra sākuma. Ja par šo sāks domāt un pie tā strādāt tikai pēc oficiālā uzaicinājuma, tad uzņēmums var iekļūt milzu sastrēgumā, kad sistēmu pielāgošanas un citi pakalpojumi var būt dārgāki, kādā mirklī pat nepieejami. Priekšrocības aizsteigties priekšā būs tiem, kuri mājasdarbu būs izpildījuši laikus,» uzskata Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde