Sabiedrība vēl nav gatava eiro
Deviņus mēnešus pirms plānotā eiro ieviešanas datuma Latvijā iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju eiro gatavības indekss ir salīdzinoši zems – 31 indeksa punkts iedzīvotājiem un 46 indeksa punkti uzņēmumu vadītājiem no maksimāli 100 iespējamajiem, liecina Swedbank un TNS Latvia veidotais Latvijas eiro gatavības indekss.
Viens no zemā indeksa iemesliem ir tas, ka daļa sabiedrības nevēlas latus aizstāt ar eiro. Saskaņā ar šo pētījumu, eiro ieviešanu pilnībā atbalsta vien 12% iedzīvotāju un 19% uzņēmēju, savukārt kategoriski pret Latvijas pievienošanos eirozonai šobrīd ir noskaņoti attiecīgi 34% un 23%. Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš gan uzsvēra, ka neatkarīgi no attieksmes pret eiro sabiedrībai ir jārēķinās ar eiro ieviešanu, tāpēc arī jāsāk laikus gatavoties. «Nevar aizvērt durvis mājā un cerēt, ka eiro ieviešana neskars,» sacīja Ģ. Bērziņš. Viņaprāt, arī tas, ka iedzīvotāju gatavības eiro indekss pagaidām ir salīdzinoši zems, ir saprotams, jo iedzīvotājiem atšķirībā no uzņēmumiem pāreja uz eiro būs salīdzinoši vienkārša – ja nauda tiek glabāta bankā, lati tiks automātiski konvertēti uz eiro. «Būtiski, lai iedzīvotāji skaidro naudu kontos iemaksā laikus, negaidot pēdējo brīdi naudas iemaksas automātu un filiāļu apmeklējumam. Igauņu pieredze liecina, ka pēdējās nedēļās pirms un pirmajās nedēļās pēc eiro ieviešanas rindas banku filiālēs bija tik garas, ka varētu konkurēt ar tām, ko nesen piedzīvojām, pērkot biļetes uz Dziesmu svētkiem,» teica Ģ. Bērziņš.
Lai gan uzņēmēji ir vairāk informēti par eiro ieviešanu, Swedbank iesaka neatlikt eiro ieviešanas pasākumus, piemēram, laikus vienoties gan ar inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī sākt pielāgot grāmatvedības sistēmas. Pēc Ģ. Bērziņa teiktā, Igaunijā pirmo nedēļu laikā pēc eiro ieviešanas veikalos skaidras naudas apgrozījums pieauga pieckārt. Tā kā Latvijā monētu īpatsvars ir krietni lielāks nekā citās valstīs, Latvijā nepieciešamība pēc inkasācijas pakalpojumiem varētu būt vēl lielāka nekā, piemēram, Igaunijā, kad tā pārgāja uz eiro.
Latvijā šobrīd apgrozībā ir 1600 tonnas latu monētu.
«Pētījums liecina, ka tikai piektdaļai Latvijas uzņēmumu ir skaidrs rīcības plāns pārejai uz eiro, kas raisa bažas, kādu un cik lielu ietekmi kavēšanās atstās uz uzņēmumu darbību ilgtermiņā. Jārēķinās, ka uzņēmumi nevar atļauties gaidīt jūliju, kad gaidāms oficiāls uzaicinājums Latvijai iestāties eirozonā. Uzņēmumiem darāmo darbu saraksts ir pietiekami plašs – no IT un grāmatvedības sistēmu pielāgošanas, inkasācijas pakalpojumu pasūtīšanas līdz cenu paralēlai atspoguļošanai jau no oktobra sākuma. Ja par šo sāks domāt un pie tā strādāt tikai pēc oficiālā uzaicinājuma, tad uzņēmums var iekļūt milzu sastrēgumā, kad sistēmu pielāgošanas un citi pakalpojumi var būt dārgāki, kādā mirklī pat nepieejami. Priekšrocības aizsteigties priekšā būs tiem, kuri mājasdarbu būs izpildījuši laikus,» uzskata Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālāk