Sabiedrība vēl nav gatava eiro
Deviņus mēnešus pirms plānotā eiro ieviešanas datuma Latvijā iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju eiro gatavības indekss ir salīdzinoši zems – 31 indeksa punkts iedzīvotājiem un 46 indeksa punkti uzņēmumu vadītājiem no maksimāli 100 iespējamajiem, liecina Swedbank un TNS Latvia veidotais Latvijas eiro gatavības indekss.
Viens no zemā indeksa iemesliem ir tas, ka daļa sabiedrības nevēlas latus aizstāt ar eiro. Saskaņā ar šo pētījumu, eiro ieviešanu pilnībā atbalsta vien 12% iedzīvotāju un 19% uzņēmēju, savukārt kategoriski pret Latvijas pievienošanos eirozonai šobrīd ir noskaņoti attiecīgi 34% un 23%. Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš gan uzsvēra, ka neatkarīgi no attieksmes pret eiro sabiedrībai ir jārēķinās ar eiro ieviešanu, tāpēc arī jāsāk laikus gatavoties. «Nevar aizvērt durvis mājā un cerēt, ka eiro ieviešana neskars,» sacīja Ģ. Bērziņš. Viņaprāt, arī tas, ka iedzīvotāju gatavības eiro indekss pagaidām ir salīdzinoši zems, ir saprotams, jo iedzīvotājiem atšķirībā no uzņēmumiem pāreja uz eiro būs salīdzinoši vienkārša – ja nauda tiek glabāta bankā, lati tiks automātiski konvertēti uz eiro. «Būtiski, lai iedzīvotāji skaidro naudu kontos iemaksā laikus, negaidot pēdējo brīdi naudas iemaksas automātu un filiāļu apmeklējumam. Igauņu pieredze liecina, ka pēdējās nedēļās pirms un pirmajās nedēļās pēc eiro ieviešanas rindas banku filiālēs bija tik garas, ka varētu konkurēt ar tām, ko nesen piedzīvojām, pērkot biļetes uz Dziesmu svētkiem,» teica Ģ. Bērziņš.
Lai gan uzņēmēji ir vairāk informēti par eiro ieviešanu, Swedbank iesaka neatlikt eiro ieviešanas pasākumus, piemēram, laikus vienoties gan ar inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī sākt pielāgot grāmatvedības sistēmas. Pēc Ģ. Bērziņa teiktā, Igaunijā pirmo nedēļu laikā pēc eiro ieviešanas veikalos skaidras naudas apgrozījums pieauga pieckārt. Tā kā Latvijā monētu īpatsvars ir krietni lielāks nekā citās valstīs, Latvijā nepieciešamība pēc inkasācijas pakalpojumiem varētu būt vēl lielāka nekā, piemēram, Igaunijā, kad tā pārgāja uz eiro.
Latvijā šobrīd apgrozībā ir 1600 tonnas latu monētu.
«Pētījums liecina, ka tikai piektdaļai Latvijas uzņēmumu ir skaidrs rīcības plāns pārejai uz eiro, kas raisa bažas, kādu un cik lielu ietekmi kavēšanās atstās uz uzņēmumu darbību ilgtermiņā. Jārēķinās, ka uzņēmumi nevar atļauties gaidīt jūliju, kad gaidāms oficiāls uzaicinājums Latvijai iestāties eirozonā. Uzņēmumiem darāmo darbu saraksts ir pietiekami plašs – no IT un grāmatvedības sistēmu pielāgošanas, inkasācijas pakalpojumu pasūtīšanas līdz cenu paralēlai atspoguļošanai jau no oktobra sākuma. Ja par šo sāks domāt un pie tā strādāt tikai pēc oficiālā uzaicinājuma, tad uzņēmums var iekļūt milzu sastrēgumā, kad sistēmu pielāgošanas un citi pakalpojumi var būt dārgāki, kādā mirklī pat nepieejami. Priekšrocības aizsteigties priekšā būs tiem, kuri mājasdarbu būs izpildījuši laikus,» uzskata Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālāk