• Tweet

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien devis uzdevumu Izglītības, kultūras un sporta departamentam pārbaudīt, kādi mācību materiāli tiek izmantoti Rīgas skolās, vai tie atbilst normatīviem un to lietošana ir saskaņota ar Izglītības ministriju.

Šāda rīkojuma pamatā ir incidents vienā no Rīgas skolām, kad skolotāja mācību stundā uzdevusi analizēt dzejoli, kas satur rupjus lamuvārdus. Šis gadījums izraisījis bērnu vecāku protestus, un skolotājai izteikts rājiens. Savukārt pati skolotāja pārliecināta, ka tā ir cenzūra un nepamatota iejaukšanās viņas darbā.

„Uzskatu, ka dzejnieks literārai pašizteiksmei var izmantot jebkādas metodes. Taču tas nenozīmē, ka jebkuru dzejas darbu jāuzdod analizēt bērniem mācību stundā,” saka Rīgas mērs Nils Ušakovs.

„Nenoliegšu, arī es pats dažkārt esmu lietojis nenormatīvu leksiku, risinot saimnieciskus jautājumus, jo citādi rodas sajūta, ka teiktais netiek saprasts. Taču rupjībām un lamuvārdiem nav vietas skolas klasē,” saka Rīgas mērs.

Šonedēļ plašu ažiotāžu sabiedrībā izsaukusi ziņa, ka Āgenskalna Valsts ģimnāzijā skolotājai, dzejniecei un literatūrzinātniecei Ivetai Ratinīkai izteikts aizrādījums par “netikumīga” dzejoļa pasniegšanu un analīzi stundā.

Ratinīka pati atzīst, ka dzejolis “Svētīgi”, kas publicēts 2007. gada Agneses Krivades grāmatā “Bērnība”, bez konteksta, tik tiešām ir pikants, un situācija drīzāk ir iebildums pret teksta saturu.

Nosūtīju vēstuli @mariteseile. Vēlos oficiālu IZM viedokli, vai skolā mācību procesā drīkst izmantot vārdus "bļaģ" un "atpizģītie".

— Nils Ušakovs (@nilsusakovs) September 30, 2015