• Tweet

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē. Kamēr ukraiņi varonīgi turas pretī agresoram, Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību.

“Šobrīd varam vērot Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret Ukrainā notiekošo, un pasaules sadalīšanos divās frontēs – valstīs un valstu līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam,” norāda LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

“Krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, kaut kādā mērā ir noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Jau redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos – Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībā šīs valstis ir tuvākas. Caur attieksmi pret karu Ukrainā – pozitīvi aktīvu vai pasīvu – veidosies arī jaunas biznesa saites un esošās var pasliktināties. Šādos brīžos mēs saprotam, uz ko krīzes situācijā var paļauties un notiek pārgrupēšanās. Kā redzam, galvenokārt Austrumeiropas valstis Ukrainas situāciju saprot daudz labāk nekā virkne vecās Eiropas valstis, kas par sevi domā vairāk nekā par drošību reģionā kopumā. Diemžēl daudzu gadu garumā Eiropā ir izveidojusies atkarība no Krievijas energoresursiem un ir ļoti grūti šo atkarību pārtraukt. Tāpēc notiek izšķiršanās par vērtībām – demokrātija un cilvēktiesības vai atkarība no lētas un pieejamas enerģijas. Uzņēmējiem jābūt modriem un, plānojot darba stratēģijas, jāvēro, kā ģeopolitiskā situācija ietekmē viņu nozari. Mani novērojumi liecina, ka šī neviennozīmīgā attieksme un nepietiekamais atbalsts Ukrainai vērojams tieši politiskā līmenī, kamēr sabiedrība ir vairāk vienota savā atbalstā. Tāpēc tagad noteikti nevajadzētu steigties saraut kontaktus ar sadarbības partneriem tikai konkrētās valsts politiķu nostājas dēļ,” turpināja Rostovskis.

“Jaunu valstu sadraudzību veidošanās varētu būt Eiropas pārmaiņu sākums. Tāpat arī Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultāta, lai arī kāds tas būs, sekas izjutīsim visā Eiropā. Taču es redzu, ka valstu pārgrupēšanās un jaunas sadarbības būtu veselīgas, jo vecās Eiropas valstīm turpinot dominēt, Eiropa stagnēs un atgādinās muzejam līdzīgu veidojumu, kas savulaik ir uzkrājis labklājību un tālāk nekur strauji nevirzās, savā ziņā pašatražojās. Tādos apstākļos Austrumeiropas valstu attīstība tiek kavēta. Savukārt jaunas savienības un ekonomiskās pārmaiņas ir iespēja gan Austrumeiropas valstīm, gan Eiropai kopumā attīstīties un pastiprināt savu ietekmi. Turklāt, ja šo valstu ideju un vērtību koalīcijā pastiprināti ienāktu tādas valstis kā Lielbritānija un ASV, ar savas ekonomikas jaudu un garu, Latvijai tas varētu nākt par labu,” pauda LTRK prezidents.

Lai runātu par Eiropas ekonomikas nākotni un drošību, Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru vadītāji tiksies apaļā galda diskusijā 20. jūnijā, Rīgā. Diskusiju būs iespēja vērot tiešraidē un to skatīties ir aicināti visi interesenti.