• Tweet

Ja attālināti vadāmas ierīces atrašanās valstiski būtiska infrastruktūras objekta tuvumā apdraudēs tā drošību, tad drošības dienesta vai apsardzes komersanta darbiniekam būs tiesības pārtraukt ierīces pārvietošanos.

Šī Ekonomikas ministrijas (EM) iniciatīva, kas paredz veikt grozījumus Apsardzes darbības likumā, ceturtdien, 5. jūnijā, tika atbalstīta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Tika nolemts tālāk Saeimā to virzīt kā komisijas iniciatīvu.

“Vēlos pateikties komisijai un tās priekšsēdētājam Raimondam Bergmanim par proaktīvu rīcību, virzot šo likumprojektu pirmajam lasījumam Saeimā kā komisijas iniciatīvu. Tas ļaus būt gatavākiem un pieņemt apsteidzošus lēmumus globālo izaicinājumu laikā. Ir apsveicami, ka tiek pieņemti drosmīgi lēmumi valsts aizsardzības, ekonomiskās izaugsmes un labklājības vārdā,” uzsver EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Minētais lēmums tika pieņemts, Saeimas komisijai turpinot izskatīt EM iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem Nacionālās drošības likumā. Tie paredz A, B vai C kategorijas jeb valsts līmeņa sevišķi svarīgu objektu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tiesības pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud kritiskās infrastruktūras objekta drošību. Pie šādiem objektiem pieskaitāmas ostas, lidostas, militāras būves u.c.

Tiesības veikt pasākumus kritiskās infrastruktūras objekta aizsardzībai tā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja uzdevumā paredzēts noteikt kritiskās infrastruktūras objekta iekšējās drošības dienesta vai apsardzes komersanta, kas sniedz apsardzes pakalpojumus, darbiniekam.

EM rosināja minētos grozījumus, reaģējot uz valsts kapitālsabiedrību – kritiskās infrastruktūras objektu – īpašnieku sniegto informāciju par attālināti vadāmu ierīču radītā apdraudējuma risku un nepieciešamību noteikt skaidru tiesisko ietvaru pretdarbības pasākumiem.

Lai rosinātie likuma grozījumi tiktu pieņemti, tiem vēl jāgūst Saeimas atbalsts.