• Tweet

Līdz šī gada beigām gandrīz visai Latvijas austrumu robežai jābūt aizsargātai ar žogu, tātad šogad vēl jāapbūvē 180 kilometri uz Krievijas robežas un 34 kilometri uz Baltkrievijas robežas. Karteļa lietu ietekmē no līgumiem izslēgti nozares lielākie uzņēmumi, taču uz būvniecību pretendē arī firmas, kuru saknes meklējamas Krievijā, un kas iepriekš vainotas kontrabandā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Žoga būvniecība uz Latvijas – Krievijas robežas sākās 2015. gadā. Valsts robežsardze to uzticēja ceļu būves kompānijai “Igate”. 2018. gadā tas pats uzņēmums tika arī pie Baltkrievijas robežas celšanas, bet darbi palika pusratā, jo Iekšējās drošības birojs pret uzņēmuma un robežsardzes amatpersonām sāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos. Lieta par nepilnu 8 miljonu eiro zaudējumu nodarīšanu tagad nonākusi tiesā.

Kad Krievija un Baltkrievija bēgļu vešanu pār robežu sāka izmantot kā hibrīdkara instrumentu, Latvija 2021. gadā nopirka pagaidu dzeloņstiepļu žogu. Arī tas dažādu skandālu dēļ neizdevās ar pirmo reizi. Pērn beidzot atsākās īstā žoga būvniecība.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts norāda: “Aizvadītais gads bija ar ļoti lielu nelegālās migrācijas spiedienu tieši pret Latviju. Septembris, oktobris, augusts arī bija tie mēneši, kad dienā vidēji vairāk nekā 100 personas mēģināja nelikumīgi ieceļot Latvijā.”

Vaicāts, vai ir bijuši gadījumi, kad militārpersonas tiek atklātas? Pujāts atbild: “Mēs esam konstatējuši aizdomīgas personas, kas ir mēģinājušas šķērsot robežu pār zaļo robežu, pa mežu.”

Tostarp arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, raidījuma piebilst Pujāts.

Ka aizturētie varētu būt saistīti ar Krievijas spēka struktūrām, liecina pie viņiem atrastās mantas un rētas no seniem ievainojumiem. Šādi gadījumi ir reti, bet arī jau ierastās nelegālās imigrācijas spiediens līdz ar siltāku laiku, visticamāk, atkal atjaunosies.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda: “Tagad sāk parādīties arī kaimiņos, ir arī informācija, ka papildus tiek veiktas darbības gan Krievijas pusē, gan Baltkrievijas pusē, un mums jābūt gataviem. Mēs gatavi esam, tādēļ mēs arī neatvērām šos robežkontroles punktus, paturējām kapacitāti uz zaļās robežas.”

Savukārt Pujāts norāda: “Mēs bijām fiksējuši virkni gadījumus, kad grupas līdz pat 50 cilvēkiem iet gar žogu, kas viņiem neļauj ienākt Latvijā. Ir ļoti svarīgi un nepieciešams, lai infrastruktūra būtu pabeigta. Viens, žogs ir fizisks šķērslis, otrkārt, tas ir indikators nelikumīgai robežšķērsošanai.”

Lai robežas žogu beidzot uzbūvētu, Valsts nekustamie īpašumi izvēlējušies četrus dažādus uzņēmumus, kas to būvēs vienlaikus. Šie būvnieki savukārt piesaista apakšuzņēmējus. Viens šāds apakšnieks pēc negatīva Valsts drošības dienesta (VDD) atzinuma pie darbiem nav pielaists, vēl 11 firmas drošībnieki pēta.

Baltkrievijas sauszemes robeža pabeigta pagājušajā gadā. To būvēja valsts kapitālsabiedrībai “Tet” piederošais “Citrus Solutions”. Vēl palikuši 34 kilometri gar upēm. Tos sola pabeigt līdz jūlija beigām.

No 280 kilometrus garās Krievijas robežas ap 100 izbūvēja “Igate”, pārējo valdība uzdevusi pabeigt līdz šī gada beigām.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova uzsver: “Ņemot vērā, ka 180 kilometri ir diezgan apjomīgi darbi, nevienam būvniekam Latvijā nav kapacitātes, lai paņemtu visu žogu, bija pieņemts lēmums, ka žogu sadalīsim lotēs. Būvējam visu vienlaicīgi, jo termiņš ir ļoti, ļoti īss – mums būvniecībai faktiski ir tikai deviņi mēneši.”

Viens no izvēlētajiem būvniekiem – “Latvijas autoceļu uzturētājs” – ir valstij piederošs uzņēmums. Tas plāno piesaistīt 11 apakšuzņēmējus, kurus pašlaik vērtē VDD. Viens no tiem ir SIA “DSM”, kas līdz pagājušajam mēnesim saucās “DSM meistari”. Līdz šai nedēļai uzņēmuma valdes loceklis bija Sergejs Azubins. Pirms gada pētniecisko žurnālistu komanda no vairākām valstīm izpētīja, ka Azubinam piederoša firma Polijā nodarbojas ar sankcionētas Baltkrievijas un Krievijas koksnes kontrabandu Eiropā.

Otrs jaunais būvnieks “Nordes būve” nozarē līdz 2021. gadam bija pazīstams ar nosaukumiem: “Kodols M” un vēl pirms tam “LNK Construction”. Uzņēmums piederēja būvnieka Aleksandra Milova ģimenei. Nosaukuma un īpašnieku maiņa sakrīt ar būvnieku karteļa skandāla laiku. “Kodols M” bija viens no 18 uzņēmumiem, ko KNAB un Konkurences padome turēja aizdomās par dalību būvnieku kartelī. Taču sodu par aizliegto vienošanos uzraugi piemēroja citam Milova uzņēmumam – “LNK Industries”. Tieši šo firmu – “LNK Industries” – “Nordes būve” bija pieteikusi kā savu apakšuzņēmēju robežas būvniecībā. Karteļa soda dēļ “Valsts nekustamie īpašumi” tādu apakšuzņēmēju nolīgt nav atļāvuši.

“LNK Industries” aizvien ir Milovu ģimenes īpašumā. Viņu koncernā ir arī firma “Aviatest” un “LNK Aerospace”, kas nodarbojusies ar Krievijas lidmašīnu “Sukhoi” un helikopteru, kas tiek izmantoti militārajā nozarē, testēšanu.

Tagad “Nordes būves” lielākais īpašnieks ar 90% daļu ir Konstantīnam Panovko piederošs Vācijas uzņēmums (“BIH – Baltische Industrieholding GmbH”). 10% tajā pieder Valdim Kokam, viņš līdz pagājušajai nedēļai bija arī firmas valdē. Pēdējos mēnešos Koks ar citu savu uzņēmumu – SIA “Velve” – ierauts Stradiņu slimnīcas korpusa būvniecības skandālā. Pagājušajā nedēļā viņu “Nordes būves” vadībā nomainīja Juris Frīdmanis, kurš bijis vadošos amatos citos būvniecības uzņēmumos.

SIA “Nordes būve” valdes loceklis Juris Frīdmanis uzsver: “Panovko kungs mani uzrunāja gada sākumā, izteica šādu variantu, ka es varētu piedalīties uzņēmuma attīstībā. Mērķis ir trīs – piecu gadu perspektīvā ir izveidot vienu no vadošajiem industriālās būvniecības uzņēmumiem Latvijā.”

Vaicāts, cik liela ietekme šajā uzņēmumā ir vēsturiskajiem īpašniekiem, Frīdmanis atbild: “Šobrīd es neesmu to izjutis.”

“Nordes būvē” pagājušā gadā oficiāli bija trīs darbinieki. Frīdmanis atzīst, ka arī tagad cilvēku firmā nav stipri vairāk. Tās reģistrētajā juridiskajā adresē uzņēmuma nosaukums nav atrodams.

“Sākumā mēs, protams, daudz strādāsim ar apakšuzņēmējiem, pēc tam domāsim, vai nepieciešams veidot savu iekšējo struktūru tieši būvniecībā. Bet šobrīd vairāk ir akcents uz ģenerāluzņēmēja statusu,” saka Frīdmanis.

Vācijas pilsonis Panovko kļuvis par īpašnieku arī citos LNK grupas uzņēmumos, kas agrāk piederēja Aleksandram Milovam. Panovko Vācijas presē raksturots, kā Berlīnes sabiedrisko attiecību un lobija uzņēmuma līdzīpašnieks. Kopā ar partneri Igoru Podberežski viņš esot veidojis kampaņu, lai panāktu ukraiņu politiķes Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no cietuma.

Krievu presē viņi minēti arī saistībā ar vairākiem krievu oligarhiem. Podberežkis nonācis amerikāņu izmeklētāju uzmanības lokā, jo viņa Latvijas firma “Laudato” veikusi maksājumus bijušajam padomju izlūkam Rinātam Ahmetšinam. Ahmetšins tikās ar Donalda Trampa dēlu un bija viens no cilvēkiem, kuru dēļ bija aizdomas par Krievijas iejaukšanos ASV 2016. gada vēlēšanās.

“Es jautāju viņam par šo, viņš teica, ka tie ir apmelojumi un par to viņš tiesājas šobrīd. Kā jau teicu, es veicu savu izpēti, pirms es piekritu šim piedāvājumam. Un man likās, ka tur nav nekādu aizdomu ēnu,” sacīja SIA “Nordes būve” valdes loceklis Juris Frīdmanis.

VDD robežas būvniekus nekomentē. Taču tas informē, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā robežšķērsošanas punktos ir padziļināti pārbaudījis un intervējis 18 tūkstošus ārzemnieku. 1039 no viņiem liegta iebraukšana Latvijā. Lielākā daļa no viņiem ir Krievijas, Baltkrievijas un arī Ukrainas pilsoņi no Donbasa. Iemesls bijušas aizdomas par spiegošanu, atbalsts Krievijas agresijai, kā arī dalību smagos noziegumos.