• Tweet

Valsts prezidenta darbs man neprasītu milzīgu ieskriešanos, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kas viens no trim pretendentiem uz Valsts prezidenta amatu.

Vaicāts par galvenajiem uzdevumiem Valsts prezidenta amatā, Rinkēvičs norādīja: “Pirmais un galvenais, un par to es nestrīdos ar abiem Valsts prezidenta amata kandidātiem – ne ar Pinto kundzi, ne ar Pīlēna kungu: valsts ārējā un iekšējā drošība. Tāpat kā pašreizējais posms, arī nākamie gadi nebūs viegli. Valsts ārpolitiskā darbība, aizsardzības stiprināšana, iekšējā drošība – tas viss saistīts ar Valsts policijas, ar drošības iestāžu, Valsts robežsardzes stiprināšanu. Ja kaut kas šajās jomās neiet, ir iespēja izmantot Nacionālās drošības padomes palīdzību. Lai kā prezidentam gribētos darīt skaistas un cēlas lietas, Krievijas agresija turpināsies, un karš tik ātri nebeigsies. Mums kaimiņos ir divi neprognozējami režīmi, kurus pat nav iespējams atšķirt – tie izskatās kā viens, un tas ir Putina/Lukašenko režīms.”

“Otrā problēma. Mēs mīņājamies uz vietas. Politiski, sabiedriski, ekonomiski. Mīņājamies uz vietas jautājumos, kas skar izglītību, tautsaimniecību. Nav kvalitatīvas diskusijas, bet prezidents to var rosināt. Taču nevajag gaidīt, ka prezidents darīs valdības darbu. Tas nav iespējams. Tomēr prezidentam ir iespēja noteikt darbības virzienu,” turpināja politiķis.

“Trešais punkts. Esmu bijis daudzās ārzemju vizītēs, bet par maz esmu apmeklējis Latvijas reģionus. Mūsu politiķiem patīk teikt kvēlas un tukšas (vai ne tik tukšas) runas, taču pietrūkst dialoga ar sabiedrību. Nav sarunāšanās ar cilvēkiem. Politiķi aizbrauc un izstāsta, ko viņi domā, bet aizmirst ieklausīties cilvēkos, lai saprastu, ko tad viņi domā,” sacīja Rinkēvičs.

“Man ir milzīga pieredze valsts darbā, un patlaban es redzu, ka varas aparāts ir tik ļoti birokratizēts, tik ļoti uz procesu, nevis uz mērķi un uz cilvēku vajadzībām orientēts. Te jāpiemin traģiskais gadījums Jēkabpilī, un tas šokēja pat mani. Ir nogalināta sieviete, kuru pirms tam ilgstoši vajāja viņas bijušais vīrs. Vienalga, vai tā ir tiesu vara, policija vai prokuratūra – visi runāja nevis par to, kāpēc šī slepkavība netika novērsta, bet kā vairogu sev priekšā lika nepieciešamās procesuālās darbības un likuma pantus. Protams, šo attieksmi nevar izmainīt ar pieciem likuma grozījumiem, sešiem lēmumiem vai piecpadsmit instrukcijām. Ir vajadzīga diskusija par to, kā atgūt sadarbības iespējas, taču tas ir ilgstošs process,” sacīja ministrs.

Vaicāts, kāpēc viņš piekrita balotēties uz Valsts prezidenta amatu, Rinkēvičs norādīja: “Vienubrīd sapratu, ka situācija šajās prezidenta vēlēšanās nav vienkārša. Samocīti veidojās diskusija par to, vai koalīcija var vienoties par kopīgu kandidātu. Sapratu arī to, ka darbus, kas ir Valsts prezidenta pārziņā, var veikt ar manām zināšanām un pieredzi. Tas man neprasītu milzīgu ieskriešanos. Un šobrīd tas nav mazsvarīgi. Turklāt esmu lauzis visus iespējamos laika rekordus, būdams ārlietu ministra amatā. Šī atziņa man deva zināmas pārdomas: kurp doties tālāk? Lai arī kāds būtu šo vēlēšanu iznākums, sapratu, ka šis darbs ir darāms.”

Foto: Saeimas kanceleja