• Tweet

Jau otrdien, 1. februārī, Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā uzsāks skatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti Aivars Lembergs, Anrijs Lembergs un Ansis Sormulis. Apsūdzēto advokāti norādījuši uz būtiskiem likuma pārkāpumiem, kurus izdarījusi pirmās instances tiesa un kas ir par pamatu sprieduma atcelšanai un lietas nosūtīšanai atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Lemberga advokāts Māris Grudulis norādījis, ka tiesas nolēmums aizstāvības ieskatā ir nepamatots, savukārt tajā ietvertie argumenti ir tendenciozi un nepierādīti.

“Tā, piemēram, tiesa norāda, ka laikā, kad Aivaram Lembergam bija noteikts drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu (patiesībā viņam šāds drošības līdzeklis noteikts nebija, jo bija noteikts tikai aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus), viņš ir realizējis pašvaldības deputāta pienākumus (kas viņam aizliegts nebija). Līdz ar to ir redzams, ka drošības līdzekļa mērķis ir liegt Aivaram Lembergam veikt politisko darbību un īstenot vēlētāju deleģēto gribu. Tāpat tiesa spriedumā norāda, ka tā ņem vērā Aivara Lemberga ietekmi uz Ventspils pilsētas pašvaldības amatpersonām, kas tiešākajā veidā norāda uz to, ka drošības līdzeklis noteikts ar mērķi liegt viņam īstenot vēlētāju deleģētās tiesības un pienākumus. Tāpat tiesa norāda, ka Aivars Lembergs ir centies ietekmēt procesa virzītājus (pierādījumi tam gan spriedumā nav pat minēti). Tāpat minēts, ka Aivars Lembergs ir organizējis prokurora Mežsarga izsekošanu (uz šī pamata prokurori jau vairāk nekā 10 gadus atpakaļ vēlējās panākt Aivara Lemberga apcietināšanu). Aizstāvības ieskatā apcietinājuma piemērošana ir acīmredzami nepamatota,” sacīja Grudulis.

Tāpat aizstāvības ieskatā pirmās instances tiesa ir pieļāvusi būtiskus likuma pārkāpumus, jo nav pieaicinājusi lietā arestētās mantas īpašniekus, izskatījusi lietu nelikumīgā sastāvā, tiesas spriedumā nav sniegusi pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu, bet gan pārkopējusi apsūdzības tekstu.

Savukārt pats Lembergs intervijā “Neatkarīgajai” atzina, ka no pirmās apelācijas instances tiesas sēde neko labu negaida, jo tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau pagājušā gada pavasarī pēc būtības nodiktēja tiesai, ko darīt.

“Intervijā portālam “bnn” viņš paziņoja, ka saīsinātais tiesas spriedums ir pamatots. To viņš pateica vēl pirms varēja iepazīties ar pilno spriedumu, kas kļuva zināms tikai 22. jūnijā. Bordāns mēnesi pirms sprieduma publiskošanas jau zināja, ka tas ir pamatots. Tādējādi tas bija norādījums Rīgas apgabaltiesai, kā tai uzvesties arī apelācijas instancē. Tieslietu ministrs, tieslietu padomes loceklis pret jebkuru tiesnesi var ierosināt disciplinārlietu, var būtiski ietekmēt tiesneša karjeru. Skaidrs, ka ministra norādījumi rajona tiesai un apgabaltiesai pēc būtības ir jāpilda. Norādījums ir pilnīgi skaidrs. Var jau būt, ka man nav taisnība, jo tā sauktās digitālās TV lietā, kurā pašreizējais ģenerālprokurors, kad viņš vēl bija tiesnesis, pasludināja notiesājošu spriedumu, tikai tur nevienu neielika cietumā, un arī pirmā apelācijas tiesa apsūdzētos notiesāja uz daudziem gadiem, tomēr Augstākā tiesa šo lēmumu atcēla un apelācijas instance citā sastāvā pilnībā visus attaisnoja. Tas nozīmē, ka visādi mēdz būt arī Rīgas apgabaltiesā,” sacīja Lembergs.

Vaicāts, vai nav zudušas cerības, ka šis process var notikt objektīvi, neatkarīgi un tiks spriesta neietekmējama taisna tiesu, viņš norādīja uz to, ka pēc apsūdzības viņa “smagie noziegumi” ir pastrādāti 1993.-95. gadā. “Es esot izspiedis no eksprokurora Valentīna Kokaļa un no “Ventspils naftas” direktora [Jāņa Blažēviča] SIA “Puses” daļas – no katra piecu latu vērtībā. Turklāt šīs daļas viņiem nepiederēja un nedrīkstēja piederēt amatu dēļ, jo viņi [kā “Ventspils naftas” amatpersonas] slēdza līgumus ar šo SIA “Puses”. Tomēr tas netraucēja mani notiesāt uz trim gadiem. Tāpat es esot izspiedis no Aināra Gulbja akcijas un daļas, kuras viņam nepiederēja, bet piederēja kompānijai “SWH Rīga Zurich”, kura savukārt piederēja man. Tad iznāk – “SWH Rīga Zurich” piederēja Lembergam, un Lembergs no “SWH Rīga Zurich” izspieda tai piederošas akcijas un daļas. Citiem vārdiem sakot, Lembergs izspieda no Lemberga, bet nez kāpēc apsūdzībā pēkšņi parādās, ka cietis esot [Ainārs] Gulbis, kuram nekas nepiederēja. Piemēram, es esot atmazgājis noziedzīgā ceļā iegūtu mantu jau no 1995. gada, kaut gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas novēršanas likums stājās spēkā tikai 1998. gadā. Tātad attiecībā pret Lembergu šim likumam ir atpakaļejošs spēks un tas sāk darboties jau 1995. gadā.”

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa spriedumu tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā paziņoja 22. februārī.

Foto: F64