Rīgā visstraujāk aug Imantas, Ķengaraga un Āgenskalna mājokļu cenas
Oktobrī Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu kāpums 0,13 – 1,19% robežās konstatēts lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu, centrā un jaunajos projektos, bet minimāls kritums 0,15-0,79% robežās novērojams un Ziepniekkalnā, Teikā, Purvciemā, Pļavniekos un Vecmīlgrāvī, informē nekustamo īpašumu kompānija «Balsts».
2014. gadā Imantas, Ķengaraga un Āgenskalna sērijveida mājokļu cenas aug visstraujāk, norāda kompānijas pārstāvji. Laikā no janvāra līdz rudens sākumam Imantā sērijveida dzīvokļu cenas cēlušas par 7,4%. Ķengaragā – par 7,2%, Āgenskalnā – par 6,4%. Tas saistīts ar būtisku „karsto” jeb labā tehniskā stāvoklī esošo piedāvājumu samazināšanos. Rudens sākumā visaugstākās sērijveida mājokļu cenas fiksētas Teikā (810 eiro/m2), bet viszemākās – Bolderājā (459 eiro/m2). Normālā tehniskā stāvoklī esošu vienistabas dzīvokli Rīgas populārākajos mikrorajonos var nopirkt par 23 -35 tūkstošiem eiro, 2-istabu dzīvokli par 30 – 40 tūkstošiem, 3–istabu dzīvokli par 35-50 tūkstošiem, 4-istabu dzīvokli – par 40-56 tūkstošiem eiro.
„Šobrīd Rīgas mikrorajonu jauno dzīvokļu tirgū nav pieprasījuma no tiem nerezidentiem, kuri interesējās par TUA iegādes iespējām. Turklāt tādu nekustamā īpašuma objektu, kuru vērtībai jāpārsniedz 250 000 eiro, mikrorajonos praktiski nav. Laika posmā pēc 1.septembra jaunajā cenu diapazonā ir notikuši vien 4 darījumi. Savukārt kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, samazinājies par 10,6%”, komentē nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.
Visai lielais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem stimulē investoru interesi par remontējamiem veciem namīpašumiem, katrs ar vēlams, no 8 līdz 10 dzīvokļiem. Pēc šo namīpašumu iegādes un rekonstrukcijas pabeigšanas tie sāk funkcionēt kā īres nami. Novērota tendence, ka ārzemju studentiem mājokļi tiek piedāvāti par 20% dārgāk nekā vietējiem studentiem. Jaunatni visvairāk interesē 3 – istabu dzīvokļi Rīgas centrā vai tuvējā Pārdaugavā labi uzturētās mājās. Par šiem dzīvokļiem studenti, kas parasti apvienojas pa trim līdz četriem, ir gatavi maksāt ap 700 eiro mēnesī.
2014. gada 2. pusgadā ir liels pieprasījums pēc tirdzniecības platībām Vecrīgā un galvaspilsētas aktīvajā centrā. Vēl tikai pirms 4 gadiem brīvo platību īpatsvars bija no 25-30 %, pašlaik šis rādītājs populārākajās tirdzniecības ielās nepārsniedz 10%. A un B kategorijas biroju platību kopējais apjoms Rīgā ir 580 000 kvadrātmetru. Rīgas mikrorajonos nomas likmes ir robežās no 4 – 15 eiro/m2.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk