• Tweet

Līdzīgi kā iepriekš arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, vēsta Luminor reģionu eksporta pētījuma dati. Aizvadītajā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā, bet pakalpojumu attīstību virzīja pandēmijas beigu efekti. Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs – vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība Vidzemē.

Veiksmīgākais reģions – Rīga, vislēnāk attīstījusies Vidzeme

Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%, un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Tāpat strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, tāpat te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika. “Rīgas reģiona eksporta ekonomika bija attīstības līdere arī 2022. gadā pretstatā iepriekšējiem diviem gadiem. Tad pandēmijas ekonomiskie efekti nelabvēlīgāk ietekmēja pakalpojumu nozares, kas dominē galvaspilsētā, turpretim pieprasījums pēc precēm bija neparasti stiprs,” komentē pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt lēnākā eksporta attīstība pērn bija Vidzemē (+4%), kas galvenokārt ir izskaidrojams ar krīzi meža nozarē, jo īpaši būvgaldniecībā un māju ražošanā, kas Vidzemē ir ļoti attīstītas. Varētu teikt, ka Vidzeme šādi “maksā” par pasaules mājokļu tirgus svārstībām, kas šo reģionu padarīja ļoti veiksmīgu 2020. – 2021. gadā.

Reģionu eksporta nozaru ienākumu summa pērn auga par 8%, kas ir lēnāk nekā 2022.gadā (14%), taču eksporta nozarēs strādājošo pirktspēja stabilizējās, atšķirībā no 2022. gada, kad cenas auga ievērojami straujāk nekā algas.

Sekmīgākās – pakalpojuma eksporta nozares

Līdzās intelektuālajiem pakalpojumiem kā ļoti sekmīgu nozari pērn var atzīmēt elektroniku (+28%), kas galvenokārt ir saistīts ar sakaru iekārtu ražotāju attīstību Rīgā, kā arī Daugavpilī strādājošā uzņēmuma Pulsar Optics straujo darbības apjomu kāpumu. Strauji attīstījās arī elektrotehnika (+15%), labvēlīgi ietekmējot strādājošo ienākumus Rīgā, Liepājā un Līvānos, šajā nozarē laba attīstība bija visos vadošajos uzņēmumos. “Pētījumā izmantotā pieeja ļauj arī uzzināt, kā klājas atsevišķu produktu kategoriju ražotājiem, tādējādi ļaujot nozaru sekmēs ieskatīties detalizētāk nekā oficiālā statistika,” uzsver P. Strautiņš. Dronu un tajos izmantotās programmatūras ražotāju izmaksātais atalgojums pērn auga par 44%, bet laikā kopš 2020.gada tas jau pieaudzis pat 3,4 reizes, bet deviņu gadu laikā pat 20 reizes.

Vairākām nozarēm 2023.gads bija grūtību laiks. Pērn samazinājās nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražotāju algu fonds (-2%), šo nozari būvniecības krīze eksporta tirgos ietekmēja vēl vairāk nekā kokapstrādi, kurai ir arī citi noieta tirgi. Taču produktu grupu dalījumā balstītā pieeja atklāj vājās vietas arī meža nozarē, tā māju un to moduļu ražotāji piedzīvoja krīzi (-6%) pēc ļoti sekmīgas attīstības perioda, tāpat pērnais gads nebija veiksmīgs pēdējā desmitgadē kopumā strauji augušajiem būvgaldniecības produktu ražotājiem (-1%).

Latvijas reģionu attīstībai īpaši svarīgas nozares ir meža nozare (mežsaimniecība un kokapstrāde) un inženierija (metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve un elektronika). Šīs nozares rada lielu ienākumu apjomu, tas ilgākā laikā strauji aug un tās ir plaši pārstāvētas dažādos reģionos. Mērot ienākumu pieaugumu uz vienu pašvaldības iedzīvotāju, pērn meža nozares attīstības līderis bija Ventspils novads, kam cieši seko Kuldīgas un Ropažu novads. Savukārt inženierijas nozarē atkārtoti straujāko attīstību panācis Līvānu novads, bet labas sekmes guvis arī Mārupes novads un Ventspils pilsēta.

“Šis pētījums vērtē novadu un pilsētu ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus pārējā Latvijā un pasaulē. Līdz ar to tas, pirmkārt, ir reģionu attīstības, nevis Latvijas eksporta reģionālās un nozaru izcelsmes pētījums. Taču tas arī palīdz saprast, kā Latvija kopumā pelna naudu no tirdzniecības ar pārējo pasauli,” norāda ekonomists.