• Tweet

Dzeramo ūdeni Rīgā kontrolē katru dienu, vadoties pēc daudziem kritērijiem. Arī iedzīvotājiem ir iespēja pārbaudīt gan ikdienā patērējamā, gan virszemes, gan peldbaseinu ūdens kvalitāti, lai justos droši, ka nenodara kaitējumu veselībai.

Rīdziniekus ar ūdeni nodrošina ūdens attīrīšanas stacija Daugava un pazemes ūdensgūtuves (urbumi) Baltezera rajonā. Ūdens paraugi pārbaudēm tiek ņemti daudzās vietās, tajā skaitā gan no Daugavas HES, gan pirms tam, kad tas jau ir sagatavots, lai nonāktu kopējā ūdensapgādes tīklā, gan no Baltezera ūdens ieguves vietām. Pārbaudes veic pēc apstiprinātiem plāniem, nevis uz labu laimi, stāsta SIA Rīgas ūdens (RŪ) Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Silvija Renita Pastare.

Viņa skaidro, ka ūdens jebkurā Rīgas teritorijā atbilst kvalitātes rādītājiem, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība un izstrādāti pēc Eiropas Savienības (ES) direktīvām. Tiesa, pēc garšas tas atšķirsies Pārdaugavā un Juglā vai Mežciemā. Pārdaugavieši dzeramo ūdeni saņem no attīrīšanas stacijas Daugava, bet pretējā pilsētas pusē dzīvojošie – no Baltezera rajona pazemes ūdensgūtuvēm. Daugavas ūdens ir ķīmiski tīrāks, jo tiek dziļāk attīrīts, savukārt pazemes valgmei no Baltezera tas nav nepieciešams, bet tajā ir vairāk dzelzs, kalcija un magnija jonu. Savukārt garšas īpatnības nodrošina ūdens cietību raksturojošie kalcija un magnija joni. Cilvēkiem šāds ūdens iet pie dūšas, bet elektroierīcēm gan ne – veidojas kaļķakmens. «Nekas slikts tas nav. Ciets ūdens veselībai nav kaitīgs,» uzsver S. R. Pastare.

Citāda situācija ir ar dzelzs saturu dzeramajā ūdenī. Eiropas direktīva pieļauj, ka dzelzs daudzums drīkst būt 0,2 miligrami litrā. Rīgā reti kad ir vairāk par 0,3 miligramiem litrā, tomēr ES prasības ar laiku nāksies izpildīt. «Ja ir tādas nacionālās īpatnības kā Latvijā, ka ūdens satur daudz dzelzs, tad jābūvē atdzelžošanas stacijas. Ir dots pārejas laiks, lai to izdarītu. Ventspilī, Liepājā tādas jau ir, nu ir kārta Rīgai. Kamēr šādas stacijas nav, Veselības ministrija mums ir atļāvusi lietot tādu ūdeni, kāds ir. Vai tad cilvēkus atstās bez ūdens?» skaidro S. R. Pastare. Kad atdzelžošanas staciju uzbūvēs Baltezerā, tad no pazemes urbumiem iegūtajā ūdenī samazināsies dzelzs un mangāna daudzums. «Kalcija un magnija jonus mēs neaiztiksim,» smejas laboratorijas vadītāja. Tas nozīmē, ka ierastā garša nemainīsies.

Viņa apliecina, ka citi ūdens kvalitātes rādījumi atbilst normām un citādi nevar būt. Laboratorijai jāievēro, piemēram, testēšanas plāns, ko apstiprinājusi Veselības inspekcijas Rīgas reģiona Higiēnas novērošanas un monitoringa daļa. Šī nodaļa apstiprinājusi arī ūdens paraugu ņemšanas vietas, un galvaspilsētā tādu ir 42. No turienes paraugi pārbaudei jāņem reizi mēnesī. Papildus tam pastāv arī RŪ tehniskā direktora apstiprināts plāns par monitoringa punktiem, lai paplašinātas pārbaudes varētu veikt visā pilsētā. «Ir rādītāji, kurus nosakām reizi nedēļā, reizi mēnesī, reizi ceturksnī vai tikai reizi gadā,» stāsta S. R. Pastare.

Ūdens paraugu testēšana, ja to vēlas veikt privātpersona vai juridiska persona, ir maksas pakalpojums. S. R. Pastare stāsta, ka iedzīvotāji pavasarī vai vasaras sākumā visbiežāk vēlas pārbaudīt akas ūdens kvalitāti. Cilvēkus interesē dzelzs daudzums, ūdens cietība, piesārņojums, jo mēdz mainīties gruntsūdeņu plūsma un piesārņojums no sausās tualetes var piesārņot akas. Gadās, ka nepieciešams pārbaudīt dīķa ūdeni – kālab zivis tur nekādi nespēj iedzīvoties. Jautā pat par to, vai veļas mazgāšanai izmantot mīkstinātājus, lai pasargātu veļas mašīnas no kaļķakmens nogulsnēm. S. R. Pastare iesaka to nedarīt, ja izmanto stacijas Daugava sagatavoto ūdeni – tas ir mīksts, savukārt no Baltezera ņemtais – vidēji ciets.

***

UZZIŅAI

Ar iespējām veikt ūdens kvalitātes pārbaudes var iepazīties RŪ mājaslapā www.rigasudens .lv, sadaļā Pakalpojumi.

Avots: nra.lv