Rīdzinieki var atļauties mazākus dzīvokļus nekā tallinieši
No Baltijas valstu galvaspilsētām Rīgā ir lētākie sērijveida dzīvokļi, tomēr rīdziniekiem pie jauna mājokļa tikt ir krietni grūtāk nekā Tallinas iedzīvotājiem, jo Igaunijā strādājošie ir labāk atalgoti. Arī kredītu procentu likmes šajā kaimiņvalstī ir zemākas nekā Latvijā.
Pirms gada rīdzinieks, kurš saņēma vidēju algu, neuzņemoties pārlieku lielu risku, varēja atļauties kredītā iegādāties 44,2 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību. Pašlaik viņš jau var domāt par 48,4 kvadrātmetru platību, liecina SEB bankas veiktais mājokļu pieejamības indekss. Lai gan Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās mājokļu pieejamības indeksa pieaugums gada laikā ir līdzīgs, tomēr Viļņā iedzīvotāji joprojām var iegādāties savā īpašumā vismazākos dzīvokļus – 36,9 kvadrātmetru platībā, savukārt igauņiem vēl arvien ir iespējas iegādāties lielāku mājokli nekā kaimiņvalstu iedzīvotājiem – 50,9 kvadrātmetrus. Arī Swedbank, kas mājokļa pieejamību rēķina indeksā, ietverot tajā vidējo cenu par 55 kvadrātmetru dzīvokli, bankas kredītu un vidējo mēnešalgu, secina līdzīgi – Tallinas iedzīvotājiem ir labākas iespējas iegādāties mājokli nekā Rīgas vai Viļņas iedzīvotājiem.
Procentu likmes krīt
Rīgā dzīvokļu cenas joprojām ir viszemākās no Baltijas valstu galvaspilsētām. Tiesa, arī vidējā alga mūsu valstī ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Savukārt vislabāk atalgotie šobrīd ir Tallinā strādājošie, bet visaugstākās dzīvokļu cenas – Viļņā. Banku eksperti gan uzsver, ka tie nav noteicošie faktori, kas pašlaik veicinājuši mājokļa pieejamību.
«Visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļu pieejamība pieaugusi galvenokārt kredītu vidējo procentu likmju samazināšanās dēļ. Pēdējo 12 mēnešu laikā vidējā efektīvā gada izmaksu procentu likme mājokļu kredītiem eiro valūtā samazinājās par vairāk nekā 0,8 procentpunktiem, uzlabojot mājokļu pieejamību par aptuveni 9%. Šā gada III ceturksnī viszemākās procentu likmes mājokļu kredītiem bija Igaunijā (2,94%), kam seko Lietuva ar 3% un Latvija ar 3,36%,» uzsvēra SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
To, vai pēc gada mājokļu pieejamība Latvijā būs uzlabojies vai – gluži otrādi – pasliktinājusies, banku eksperti vairās prognozēt. Pēc M. Kazāka teiktā, visticamāk, nākamgad saglabāsies mērens algu pieaugums un, iespējams, nedaudz kāps arī īpašumu cenas, taču to, cik strauji mainīsies kredītu procentu likmes, pašlaik esot grūti spriest. Arī E. Rudzītis uzskata, ka zemās procentu likmes nebūs mūžīgi, tādējādi tālākā nākotnē procentu likme var kļūt par faktoru, kas mājokļu pieejamību var samazināt.
Iemaksai jākrāj divus gadus
Lai iegādātos mājokli kredītā, bankas pašlaik prasa apmēram 15–20% pirmo iemaksu. Banku aprēķini liecina, ka pirmo iemaksu vidēji turīgām mājsaimniecībām izdodas sakrāt divu līdz trīs gadu laikā ar nosacījumu, ka ik mēnesi 30% no ienākumiem novirza šim mērķim. Pēc Swedbank aprēķiniem, laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 55 kvadrātmetrus lielam dzīvoklim Rīgā, gada laikā ir sarucis par divām ar pusi nedēļām, sasniedzot 26,3 mēnešus, savukārt Viļņā tas palielinājās par gandrīz divām nedēļām, sasniedzot 36,9 mēnešus. Tallinā, lai sakrātu pirmo iemaksu tādam pašam dzīvoklim, esot nepieciešami 25,8 mēneši.
Īrēt vai pirkt?
Banku ekonomisti ar 100 procentu pārliecību nevar pateikt, vai izdevīgāk ir īrēt vai izmantot kredītu un pirkt mājokli. «Tas ir atkarīgs no katras konkrētās mājsaimniecības, kredīta ilguma, īpašuma atrašanās vietas un situācijas nākotnē,» uzsvēra Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Bankas aprēķini liecina, ka pie pašreizējām dzīvokļu cenām, īres cenām un kredīta procentu likmēm sērijveida dzīvokli kredītā izdevīgāk ir iegādāties tikai tad, ja aizņēmums ir vismaz uz 20 gadiem. Savukārt, ja kredītu ņem tikai uz 10 gadiem vai nav pārliecības, ka šajā mājvietā dzīvos ilgstoši, šobrīd izdevīgāka tomēr esot īre.
«Ja mājsaimniecība tiešām plāno dzīvot vienā mājoklī vismaz 5–10 gadus, pirkt dzīvokli var būt izdevīgāks risinājums. Ilgstoši īrējot dzīvoklī, būs jāmaksā par tā nolietošanos, lai arī mājoklis pieder kādam citam,» piebilda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
***
UZZIŅAI
Īres plusi un mīnusi
+ lielākas manevra iespējas
+ īres maksa stabilāka par nekustamā īpašuma cenām
+ nav jāuzņemas ilgtermiņa saistības
– ilgtermiņā īre dārgāka nekā kredīts
– dzīvokli nevar izmantot kā aktīvu, piemēram, nepieciešamības gadījumā ieķīlāt vai pārdot
– jārēķinās ar dzīvokļa īpašnieka noteikumiem
Avots: Swedbank, Neatkarīgā
***
Mājokļu pieejamības indekss* Baltijā, m2
Rīga
44,2**
48,4***
Tallina
48,8**
50,9***
Viļņa
34,7**
36,9***
*Maksimālā sērijveida dzīvokļa platība, ko var iegādāties viens strādājošais ar vidējiem ienākumiem, izmantojot banku kredītu uz 25 gadiem un ar 20% pirmo iemaksu
**2011. gada III ceturksnis
***2012. gada III ceturksnis
Avots: SEB
***
Vidējā neto alga, Ls
Rīga 388
Tallina 549
Viļņa 392
*
Vidējā dzīvokļu cena, Ls/m2
Rīga 557
Tallina 772
Viļņa 789
Avots: Swedbank
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Pilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākLux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti
Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...
Lasīt tālākLDDK: sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju
83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes un uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies (53%) vai ir...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākVienkāršoti noteikumi inovāciju un izaugsmes atbalstam uzņēmumiem
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Ministru kabinets šodien apstiprināja Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākIzstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālāk