Rīdziniekam par ūdens starpību jāmaksā astronomiska summa – 296 eiro
«Rekords ir pārspējis mūsu prognozes,» saka SIA Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) pārstāvis Krists Leiškalns. Kopš šā gada janvāra ir mainīta kopējās ūdens starpības aprēķināšana dzīvoklī bez ūdens skaitītāja vai ar nederīgu ūdens skaitītāju. Rekords, par kuru runā K. Leiškalns, var izraisīt šoku – kādam dzīvokļa īpašniekam ir uzrēķināta 296 eiro liela maksa.
Rīgā ir vairāki tūkstoši dzīvokļu, kuros ūdens skaitītāju aizvien vēl nav vai arī tie nav pārbaudīti, vai ir bojāti. Arī šo dzīvokļu īpašniekiem tagad jāsamaksā kopējā mājai aprēķinātā ūdens starpība, ko līdz šim sadalīja uz visiem dzīvokļu īpašumiem. Jaunā kārtība attieksies arī uz tiem, kas ūdens patēriņa rādījumus neiesniegs ilgāk nekā trīs mēnešus. Trīs mēnešus viņi maksās, izmantojot vidējos patēriņa datus, bet pēc tam mājas ūdens starpību sadalīs arī uz šiem dzīvokļiem.
Vieniem labāk, citiem sliktāk
Lai nodrošinātu vienotu ūdens patēriņa uzskaiti mājā un norēķinus par pakalpojumiem, ņemot vērā to patēriņu, Ministru kabinets 2013. gada septembrī apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, raksta NRA.lv.
Ar grozījumiem tika mainīta līdzšinējā kārtība, kad ūdens korekciju aprēķināja proporcionāli dzīvoklī patērētajam ūdens daudzumam. Kopš šā gada gadījumos, kad veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un dzīvokļos patērēto ūdeni, visiem dzīvokļu īpašniekiem korekcija nav jāapmaksā. Ja mājā ir dzīvokļu īpašnieki, kas nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāju rādījumiem vismaz trīs mēnešus pēc kārtas; kuru īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti; tie nav pārbaudīti vai konstatēts, ka skaitītāji ir bojāti; nav noplombēti; plombējums ir bojāts vai arī skaitītāji nav verificēti noteiktajā laikā, tad ūdens patēriņa starpību apmaksā šie dzīvokļu īpašnieki.
Ja dzīvojamā mājā visiem ir lietošanai derīgi skaitītāji un visi dzīvokļu īpašnieki/lietotāji regulāri iesniedz mērījumu rādījumus, bet ūdens korekcija joprojām pastāv, tad starpību, tāpat kā iepriekš, sadala uz visiem dzīvokļu īpašumiem. Turklāt nevis proporcionāli patēriņam, bet vienādu daudzumu katram dzīvoklim.
Tūkstošiem jāmaksā papildus
K. Leiškalns informē, ka lielākajai daļai iedzīvotāju (uz kuriem attiecas iepriekš aprakstītie nosacījumi) šomēnes papildus būs jāmaksā, sākot par nepilnu kubikmetru līdz 20 kubikmetriem «korekcijas ūdens». Daudz mazāk būs to, kam papildus aprēķināts no 20 līdz 50 kubikmetriem ūdens. Ļoti maz ir tādu iedzīvotāju, kuriem ūdens korekcijas apjoms rakstāms ar trīsciparu skaitli.
Informēja laikus
RNP savus klientus par izmaiņām informēja laikus, sākot no oktobra. Informācija tika drukāta gan uz rēķiniem, gan izlasāma internetā – vietnē eparvaldnieks. Par nepieciešamību uzstādīt skaitītājus dzīvokļu īpašnieki tika brīdināti arī novembrī, decembrī un janvārī, nosūtot viņiem individuālas vēstules, saka K. Leiškalns. «Ir izpildīts viss, kā nosaka Ministru kabineta noteikumi, un citādāk rīkoties nevaram,» viņš uzsver. Tāpēc šos rēķinus pārsūdzēt nebūs iespējams.
Vai tiem, kuriem aprēķinātas iespaidīgas ūdens korekcijas, būs iespēja noslēgt parāda atmaksas līgumu? «Nav paredzēts,» atbild K. Leiškalns, «jo atgādinājumu bijis daudz no mūsu puses.» Tomēr ikviens klients, ja ir parāds, var doties pie pārvaldnieka un risināt šo problēmu.
Nekas nemainīsies un reiz aprēķinātā ūdens starpība nekur nepazudīs, ja dzīvokļa īpašnieki, pirmkārt, neuzliks skaitītājus, otrkārt, ekspluatēs neverificētus un nederīgus skaitītājus, treškārt, laikus neinformēs par ūdens skaitītāju rādījumiem. Der zināt, ka, mainot skaitītājus, vēlams noskaidrot, kādā veidā un kam jāinformē mājas pārvaldnieks, īpašnieks vai cita atbildīgā persona par šo faktu, kur un kādā termiņā jāiesniedz attiecīgie dokumenti.
Jāizlemj dzīvokļu īpašniekiem
Lēmumu par to, vai un kādi skaitītāji turpmāk mājā uzstādāmi, varēs pieņemt dzīvokļu īpašnieki – bet tikai šā gada pirmajā pusē. Ja līdz 2014. gada 30. jūnijam dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu nebūs pieņēmusi, par to varēs lemt dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieki pārvaldnieka lēmumam nepiekrīt, viņiem ir tiesības lemt par dzīvojamās mājas pārņemšanu un cita pārvaldnieka izvēli.
Izlems pārvaldnieks
Ja dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks pieņems lēmumu par vienotu atsevišķajos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvojamā mājā, tad ūdens skaitītāju iegāde turpmāk nebūs katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka pienākums un šie skaitītāji vairs nebūs katra īpašnieka atsevišķais īpašums. Ūdens skaitītājus iegādāsies no maksājumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanai, iekļaujot attiecīgu maksājuma pozīciju tāmē. Šāda kārtība tiks piemērota, pakāpeniski nomainot visus dzīvojamās mājas dzīvokļos esošos skaitītājus tad, kad tiem būs pienācis verificēšanas termiņš.
RNP gaidīs, kādu lēmumu pieņems dzīvokļu īpašnieku kopības. Visticamāk, daudzās mājās nekāds lēmums netiks pieņemts. «Ne visās mājās to vajag, jo ne visur ir ūdens patēriņa starpība,» piebilst K. Leiškalns. Tāpēc pašlaik netiek rēķināts, cik daudz skaitītāju būs nepieciešams, to analizēs tikai jūlijā. Turklāt pārvaldnieks skaitītājus varēs sākt uzstādīt tikai no nākamā gada, bet agrākais laiks, kad ēkās pilnībā varētu uzstādīt vienādus skaitītājus (piemēram, ar attālinātu nolasīšanas sistēmu), būtu 2019. gads.
Vēl par tēmu:
Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākRīdzinieki vēl nākamnedēļ varēs nodot vētrā lauztos kokus, zarus un lapas
Rīdzinieki aicināti nekavēties ar vētrā nolauzto koku, zaru un lapu nodošanu, jo pašvaldības izveidotais savākšanas punkts Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12 darbosies tikai līdz pirmdienai,...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālāk