Reizniece-Ozola par jauno VID vadītāju: Es domāju, ka viņa ir laba ģenerāldirektore
Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZSS) atzinīgi izteikusies par jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ilzi Jaunzemi.
“Es domāju, ka viņa ir laba ģenerāldirektore. Un priecājos par to, ka vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi ēnu ekonomikas apkarošanu, jo, ja mēs gribam atbalstīt nevienlīdzības mazināšanu, sociālo atbalstu palielināt un konkurētspēju stiprināt valstīt, ēnu ekonomika mums ir jāsamazina,” no Saeimas tribīnes sacīja bijusī finanšu ministre.
Pēc viņas sacītā, ēnu ekonomika joprojām ir pārlieku augsta. “Un tādēļ dažkārt sanāk, ka godīgie nodokļu maksātāji ir spiesti maksāt vairāk nodokļu, nekā tas patiesībā būtu nepieciešams,” piebilda politiķe.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas amatā apstiprināja Ievu Jaunzemi. Jaunzemes kandidatūru amatam izvirzīja finanšu ministrs Jānis Reirs pēc tam, kad Jaunzeme bija uzvarējusi atklātā konkursā par šo pozīciju.
Viņa norādīja, ka viņas galvenie izaicinājumi VID vadītājas amatā būšot ēnu ekonomikas apkarošana. “Mums ir jāsāk strādāt pie jaunas stratēģijas, un jāsāk domāt par jauniem izaicinājumiem,” norādīja Jaunzeme.
Viņa izcēla divas prioritātes ēnu ekonomikas apkarošanā – būvniecības jomas sakārtošana un cīņa pret kontrabandu. Pēc viņas sacītā, izaicinājums ir iecelt Muitas pārvaldes vadītāju, kura vieta ir vakanta un ilgstoši amata pienākumus pilda vietas izpildītājs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk