Reizniece – Ozola: Opozīcijas partijas plenārsēdē vairāk spēlē uz skatītājiem

Konstruktīvāks un produktīvāks darbs ierasti notiek parlamenta komisijās, savukārt plenārsēdē vairāk tiek spēlēts uz skatītājiem, tā šodien pēc 2017.gada valsts budžeta apstiprināšanas parlamentā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa uzsvēra, ka Saeimas budžets nav piedzīvojis lielas izmaiņas, skaidrojot, ka iecerētie pasākumi, kas saistīti ar veselību, izglītību, drošību un ēnu ekonomikas mazināšanu, lielākoties saglabājušies nemainīgi.
Komentējot Saeimas opozīcijas darbu un pārmetumus budžeta pieņemšanām, Reizniece-Ozola atzina, ka lielākoties konstruktīvāka sadarbība ar opozīciju valsts budžeta pieņemšanā notiek Saeimas komisijās, savukārt plenārsēdē jau vairāk tiek spēlēts uz skatītājiem.
Jau vēstīts, ka Saeima pēc aptuveni 20 stundu darba ceturtdien, 24. novembrī, agrā rītā pieņēma valsts nākamā gada budžetu un saistītos likumus.
Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, pret – 36 deputāti.
Nākamgad turpinās risināt aktuālos jautājumus veselības aprūpē, īstenos reformas izglītības jomā, veiks pasākumus valsts aizsardzības spējas palielināšanai, noslēgs atalgojuma reformu tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī turpinās stiprināt ēnu ekonomikas apkarošanu. To iepriekš par valsts budžeta projekta virzību atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā apliecināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Nākamā gada valsts budžeta likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk