Reirs: Uzņēmēji ir gatavi sadarbībai, lai mazinātu ēnu ekonomiku

Piektdien, 9. jūlijā, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021. – 2022. gadam projekts ir iesniegts Ministru prezidentam izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. Jaunajā plānā primārais ir ministriju dialogs ar nozaru organizācijām, lai panāktu biznesa vides sakārtošanos un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Finanšu ministrs Jānis Reirs atzīst: “Reālākais veids, kā dot triecienu ēnu ekonomikai, ir dialogs ar nozaru asociācijām, tās vislabāk pārzina situāciju nozarē un apzinās, cik svarīga godīgai konkurencei ir ēnu ekonomikas apkarošana. Asociācijas ir gatavas sadarboties, piedāvāt savu redzējumu ēnu ekonomikas mazināšanai, tajā skaitā inovatīvus risinājumus, kā valsts var atbalstīt godīgus nodokļu maksātājus.”
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir ietverti konkrēti nozaru ministriju un tautsaimniecības nozaru asociāciju ekspertu priekšlikumi ar ēnu ekonomiku mazinošiem pasākumiem, kas īstenojami noteiktos termiņos, nozarēs, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir būtiski augsts. Par plāna prioritātēm ir definētas prettiesisku līdzekļu iegūšanas aprites mazināšana un “aplokšņu algu” maksāšanas ierobežošana.
Līdz šim uzraugošās iestādes (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts robežsardze u.c.), aktīvi iesaistoties ēnu ekonomikas apmēra mazināšanā, ir paveikušas daudz un sasniegušas konkrētus rezultātus. Lai arī ir palielinājusies politikas veidotāju izpratne, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav tikai kontrolējošo iestāžu uzdevums, tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars vairākās nozarēs joprojām saglabājas augsts. Tādēļ darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir mērķtiecīgi jāturpina ciešā sadarbībā ar nozarēm, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus.
Ēnu ekonomikas ierobežošana ir ilgtermiņā koordinēti, kompleksi veicami vairāku iestāžu pasākumi, un to efektīvākai īstenošanai pašlaik ir nepieciešams nozaru ministriju konstruktīvs dialogs ar nozaru organizācijām un iesaistītajām iestādēm uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un labprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai.
Plāns ir atvērts dokuments jaunu pasākumu iekļaušanai atkarībā no apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem, konstatētajiem riskiem un rastiem risinājumiem to ietekmes mazināšanai tautsaimniecības nozarēs, tostarp neprognozējamo Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai.
Lai nodrošinātu plāna projektā iekļauto pasākumu savlaicīgu un sekmīgu īstenošanu, nepieciešams sasaukt Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdi sagatavotā plāna projekta izskatīšanai un apstiprināšanai. Ēnu ekonomikas mazināšanas aktivitātes un sasniegtie rezultāti tiks vērtēti arī valsts budžeta veidošanas procesā, izskatot nozaru ministriju prioritāros pasākumus.
Ēnu ekonomikas ierobežošana sniedz papildu ieņēmumus valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālāk