Reirs: Uzņēmēji ir gatavi sadarbībai, lai mazinātu ēnu ekonomiku

Piektdien, 9. jūlijā, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021. – 2022. gadam projekts ir iesniegts Ministru prezidentam izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. Jaunajā plānā primārais ir ministriju dialogs ar nozaru organizācijām, lai panāktu biznesa vides sakārtošanos un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Finanšu ministrs Jānis Reirs atzīst: “Reālākais veids, kā dot triecienu ēnu ekonomikai, ir dialogs ar nozaru asociācijām, tās vislabāk pārzina situāciju nozarē un apzinās, cik svarīga godīgai konkurencei ir ēnu ekonomikas apkarošana. Asociācijas ir gatavas sadarboties, piedāvāt savu redzējumu ēnu ekonomikas mazināšanai, tajā skaitā inovatīvus risinājumus, kā valsts var atbalstīt godīgus nodokļu maksātājus.”
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir ietverti konkrēti nozaru ministriju un tautsaimniecības nozaru asociāciju ekspertu priekšlikumi ar ēnu ekonomiku mazinošiem pasākumiem, kas īstenojami noteiktos termiņos, nozarēs, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir būtiski augsts. Par plāna prioritātēm ir definētas prettiesisku līdzekļu iegūšanas aprites mazināšana un “aplokšņu algu” maksāšanas ierobežošana.
Līdz šim uzraugošās iestādes (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts robežsardze u.c.), aktīvi iesaistoties ēnu ekonomikas apmēra mazināšanā, ir paveikušas daudz un sasniegušas konkrētus rezultātus. Lai arī ir palielinājusies politikas veidotāju izpratne, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav tikai kontrolējošo iestāžu uzdevums, tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars vairākās nozarēs joprojām saglabājas augsts. Tādēļ darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir mērķtiecīgi jāturpina ciešā sadarbībā ar nozarēm, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus.
Ēnu ekonomikas ierobežošana ir ilgtermiņā koordinēti, kompleksi veicami vairāku iestāžu pasākumi, un to efektīvākai īstenošanai pašlaik ir nepieciešams nozaru ministriju konstruktīvs dialogs ar nozaru organizācijām un iesaistītajām iestādēm uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un labprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai.
Plāns ir atvērts dokuments jaunu pasākumu iekļaušanai atkarībā no apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem, konstatētajiem riskiem un rastiem risinājumiem to ietekmes mazināšanai tautsaimniecības nozarēs, tostarp neprognozējamo Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai.
Lai nodrošinātu plāna projektā iekļauto pasākumu savlaicīgu un sekmīgu īstenošanu, nepieciešams sasaukt Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdi sagatavotā plāna projekta izskatīšanai un apstiprināšanai. Ēnu ekonomikas mazināšanas aktivitātes un sasniegtie rezultāti tiks vērtēti arī valsts budžeta veidošanas procesā, izskatot nozaru ministriju prioritāros pasākumus.
Ēnu ekonomikas ierobežošana sniedz papildu ieņēmumus valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk