Reirs: Uzņēmēji ir gatavi sadarbībai, lai mazinātu ēnu ekonomiku

Piektdien, 9. jūlijā, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021. – 2022. gadam projekts ir iesniegts Ministru prezidentam izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. Jaunajā plānā primārais ir ministriju dialogs ar nozaru organizācijām, lai panāktu biznesa vides sakārtošanos un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Finanšu ministrs Jānis Reirs atzīst: “Reālākais veids, kā dot triecienu ēnu ekonomikai, ir dialogs ar nozaru asociācijām, tās vislabāk pārzina situāciju nozarē un apzinās, cik svarīga godīgai konkurencei ir ēnu ekonomikas apkarošana. Asociācijas ir gatavas sadarboties, piedāvāt savu redzējumu ēnu ekonomikas mazināšanai, tajā skaitā inovatīvus risinājumus, kā valsts var atbalstīt godīgus nodokļu maksātājus.”
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir ietverti konkrēti nozaru ministriju un tautsaimniecības nozaru asociāciju ekspertu priekšlikumi ar ēnu ekonomiku mazinošiem pasākumiem, kas īstenojami noteiktos termiņos, nozarēs, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir būtiski augsts. Par plāna prioritātēm ir definētas prettiesisku līdzekļu iegūšanas aprites mazināšana un “aplokšņu algu” maksāšanas ierobežošana.
Līdz šim uzraugošās iestādes (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts robežsardze u.c.), aktīvi iesaistoties ēnu ekonomikas apmēra mazināšanā, ir paveikušas daudz un sasniegušas konkrētus rezultātus. Lai arī ir palielinājusies politikas veidotāju izpratne, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav tikai kontrolējošo iestāžu uzdevums, tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars vairākās nozarēs joprojām saglabājas augsts. Tādēļ darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir mērķtiecīgi jāturpina ciešā sadarbībā ar nozarēm, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus.
Ēnu ekonomikas ierobežošana ir ilgtermiņā koordinēti, kompleksi veicami vairāku iestāžu pasākumi, un to efektīvākai īstenošanai pašlaik ir nepieciešams nozaru ministriju konstruktīvs dialogs ar nozaru organizācijām un iesaistītajām iestādēm uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un labprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai.
Plāns ir atvērts dokuments jaunu pasākumu iekļaušanai atkarībā no apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem, konstatētajiem riskiem un rastiem risinājumiem to ietekmes mazināšanai tautsaimniecības nozarēs, tostarp neprognozējamo Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai.
Lai nodrošinātu plāna projektā iekļauto pasākumu savlaicīgu un sekmīgu īstenošanu, nepieciešams sasaukt Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdi sagatavotā plāna projekta izskatīšanai un apstiprināšanai. Ēnu ekonomikas mazināšanas aktivitātes un sasniegtie rezultāti tiks vērtēti arī valsts budžeta veidošanas procesā, izskatot nozaru ministriju prioritāros pasākumus.
Ēnu ekonomikas ierobežošana sniedz papildu ieņēmumus valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālākStiprinās bērnu tiesību aizsardzību laulības šķiršanas gadījumos
Lai stiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, vecākiem šķirot laulību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā un...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākNedēļa būs silta un nokrišņiem bagāta
Šīs nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā ietekmēs ciklons. Debesis bieži būs apmākušās, mākoņi nesīs lietu, slapju sniegu, vietām gaidāma arī atkala, kas padarīs atsevišķus...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākA hepatīta uzliesmojumi Eiropā: SPKC aicina ceļotājus ievērot piesardzību
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka dažās Eiropas valstīs turpinās A hepatīta uzliesmojumi un novērojama pieaugoša saslimstības tendence. Tādējādi SPKC aicina ceļotājus...
Lasīt tālāk