Reirs: Pensionāru atraitņu pabalsts izmaksās astoņus miljonus eiro gadā
Nākotnē varētu tikts domāts par pabalsta pensionāru atraitņiem izmaksas termiņa pagarināšanu, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” atklāja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Ministrs pensionāru atraitņu pabalstu vērtēja kā ļoti labu soli un pieļāva, ka nākotnē varētu pagarināt laiku, cik ilgi piešķir šādu pabalstu. “Patlaban nav finansiālu šķēršļu īstenot ieceri pabalstu pensionāru atraitņiem,” uzskata Reirs, norādot, ka priekšlikumam papildus gadā esot nepieciešami 8 miljoni eiro.
Pēc Reira sacītā, sabiedrība beidzot sāk saprast sociālo iemaksu nozīmi, ko apliecina augošais sociālā budžeta uzkrājums. Pēc viņa sacītā, plānoto 50 miljonu eiro vietā izveidojusies 112 miljonu eiro ekonomija.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, atbalstīja steidzamības kārtā virzītos pensiju likuma grozījumus, kas paredz Latvijā ieviest tā saukto atraitņa pabalstu. Vienlaikus likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā un jau šodien to paredzēts skatīt galīgajā lasījumā.
Saskaņā ar likuma grozījumiem pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.
Tāpat grozījumi likumā “Par valsts pensijām” rosināti, lai arī tiem pensionāriem, kuri pensijā aizgājuši 1996.gadā, palielinātu piemaksu par uzkrāto darba stāžu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk