• Tweet

Saeimā nepieņemot izmaiņas normatīvos aktos, no ēnu ekonomikas nav izdevies iekasēt 30 miljonus eiro, pirmdien LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Ministrs atklāja, ka dēļ tā, ka noraidīti Finanšu ministrijas (FM) virzītie priekšlikumi, no ēnu ekonomikas nav izdevies iekasēt aptuveni 30 miljonus eiro.

Viņš norādīja, ka cīņa ar ēnu ekonomikas apkarošanu ir FM prioritāte, taču to pildīt traucē nevalstisko organizāciju pretestība ministrijas virzītajiem likumprojektiem, piemēram, iepriekšējā budžetā vien noraidīta puse priekšlikumu.

“Mēs budžetā ielikām apmēram 60 miljonus eiro ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, bet 30 miljonu mums nav iespējams iegūt, jo likuma grozījumi nav pieņemti,” teica Reirs.

Viņš norādīja, ka neskatoties uz to, ka cīņā pret ēnu ekonomiku katrs priekšlikums tiek noraidīts, FM cīņu turpinās.

“Pieprasīt nopietnu cīņu pret ēnu ekonomiku, nepieņemot normatīvos aktus – tas nozīmē: ejiet makšķerēt, bet makšķeri mēs jums nedosim,” sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš minēja situāciju ar kases aparātiem, par kuru lietošanu noteikumi nav pieņemti jau kopš 2011.gada.

Viņš pauda viedokli, ka nevar prasīt nopietnu cīņu pret ēnu ekonomiku un to izvirzīt kā prioritāti, nepieņemot virkni normatīvo aktu.

Šobrīd Finanšu ministrija turpina darbu pie “Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas mazināšanai 2016. – 2020. gadam” projekta sagatavošanas, kurā iesniegtie priekšlikumi pēc to izvērtēšanas tiks iekļauti.

Ņemot vērā to, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir valsts kopējs uzdevums, kurā jāiesaistās ne tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, pēdējā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē tās dalībnieki vienojās par priekšlikumu iesniegšanu ēnu ekonomikas mazināšanai savās nozarēs. Īpašu uzmanību institūcijas un sociālie un sadarbības partneri tika aicināti pievērts tādām jomām kā būvniecība, mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, sabiedriskie pārvadājumi un pakalpojumu sektors, kurās izvairīšanās no nodokļu nomaksas un patiesās peļņas slēpšana ir īpaši izplatīta.

Jau ziņots, ka pēc austriešu ekonomikas profesora F. Šneidera (Schneider) pētījuma prognozētais ēnu ekonomikas apmērs Latvijā 2015. gadā ir 23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tikmēr abās mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi 25,8% un 26,2% no IKP.

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra pētnieka Arņa Saukas pētījuma rezultāti par ēnu ekonomikas uztveres indeksu, kas balstīts uz Baltijas valstu uzņēmēju aptaujām, liecina, ka 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 23,5%, kamēr Lietuvā – 12,5% un Igaunijā – 13,2%.