Reirs: Darba tirgus jāveido iekļaujošs un pietiekami elastīgs
No 3. līdz 4. aprīlim labklājības ministrs Jānis Reirs Valetā (Maltā) piedalījās Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālajā sanāksmē.
Sanāksmes pirmajā dienā Jānis Reirs piedalījās ES nodarbinātības ministru diskusijā par nevienlīdzību darba tirgū mazināšanu, uzsverot efektīvi darbojošos darba tirgu un sociālās aizsardzības sistēmu nozīmi. Tāpat tika pārrunātas nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai darba ņēmējiem sniegtu piemērotākās nodarbinātības iespējas. Savukārt neformālās sanāksmes otrajā dienā labklājības ministrs piedalījās ES sociālo lietu ministru diskusijā par darba tirgu kā faktoru, kas veicina sociālo iekļaušanos.
“Darba tirgus Latvijā atspoguļo izglītības un prasmju nozīmi – cilvēki ar augstāku izglītību ir pakļautas mazākam bezdarba riskam. Tāpēc ir svarīgi paaugstināt prasmes cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju, mazinot riskus ilgstošam bezdarbam un līdz ar to arī sociālajai atstumtībai. Darba tirgus jāveido iekļaujošs un pietiekami elastīgs, lai aktivizētu un atbalstītu arī tos cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ ir bez darba,” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs, norādot, Latvija pašreiz strādā gan pie minimālā ienākuma, gan nodokļu politikas reformas, kas ietver arī darbaspēka nodokļu sistēmas reformas ar mērķi mazināt nodokļu slogu strādājošiem.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija kaļ plānus, kā Latvijā samazināt nabadzību. Ministrijas plāns paredz nākamo trīs gadu laikā paaugstināt dažādus pabalstus un minimālo vecuma pensiju. Lai to īstenotu nepieciešami aptuveni 50 miljoni eiro, kurus plānots iegūt uz ekonomikas izaugsmes rēķina.
Labklājības ministrija sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāns paredz sniegt lielāku valsts atbalstu pensijas vecuma personām ar lielu darba stāžu, palielināt ģimenes valsts pabalstu ģimenēm ar vairākiem bērniem, kā arī citus atbalsta pasākumus.
2018. gadā paredzēta pensiju indeksācijas pārskatīšana personām ar lielu stāžu un ģimenes valsts pabalstu par trešo bērnu 50,07 eiro apmērā. No 2019. gada paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 188 eiro apmērā līdzšinējo 128.06 eiro vietā. Savukārt garantēto minimālo ienākumu līmeni noteikt kā pusi no trūcīgas personas līmeņa 94 eiro apmērā līdzšinējo 49.80 eiro vietā. 2019. gadā paredzēts palielināt minimālo vecuma pensiju personām ar lielu darba stāžu līdz 94 eiro. Sākot ar 2020. gadu, rosināts noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu visā valstī un noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, lai iedzīvotājiem ar līdzīgiem ienākumiem sniegtu vienādas iespējas saņemt atbalstu.
Foto: Finanšu ministrija
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk