Reirs: 300 000 strādājošo Latvijas iedzīvotāju joprojām ir sociāli neaizsargāti
Neraugoties uz to, ka Saeima atteicās no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas, Labklājības ministrija ir apņēmības pilna meklēt risinājumus, lai novērstu problēmu, kad apmēram 300 000 Latvijā strādājošo cilvēku joprojām palikuši sociāli neaizsargāti, tā intervijā laikrakstam “Diena” pauda labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
“Mēs esam apņēmības pilni meklēt risinājumus,” pauda Reirs, norādot, ka Igaunijā minimālo sociālo iemaksu sistēma veiksmīgi funkcionē. Igaunijā par katru darbinieku, kuram ar darba devēju ir darba līgums, jāmaksā konkrēts sociālo iemaksu apjoms arī tad, ja šie cilvēki strādā uz pusslodzi vai citu nepilnas slodzes apjomu. Igaunijā ir ļoti stingri noteikts – ja reiz darba devējs ar kādu cilvēku noslēdzis darba līgumu, tad ir noteikts maksājumu kopums, kas darba devējam par šo darbinieku jāmaksā.
Viņš min arī to, ka Igaunijā minimālā alga šogad ir par 90 eiro lielāka nekā Latvijā, respektīvi, Igaunijā – 470 eiro, Latvijā – 380 eiro, bet bezdarba līmenis Igaunijā ir aptuveni divas reizes mazāks nekā Latvijā – mums 8,4%, Igaunijā – aptuveni 4%. “Latvijā nereti izskan viedoklis, ka, būtiski paaugstinot minimālo algu un stiprinot strādājošo sociālo aizsardzību, darba devēji, it īpaši tie, kuri atrodas reģionos, samazinās strādājošo skaitu, cilvēki tiks atlaisti un pieaugs bezdarbs. Taču Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā,” uzskata politiķis.
Viņš norāda, ka diskusijas jautājumā par iedzīvotāju sociālās aizsardzības stiprināšanu nav beigušās. “Te nav runa par divu koncepciju sadursmi, kā rezultātā viena no koncepcijām uzvar un tiek pielikts punkts. 300 000 strādājošo Latvijas iedzīvotāju joprojām ir sociāli neaizsargāti, un joprojām skaitļi liecina, ka sociālā budžeta ieņēmumi 2019. gadā būs mazāki nekā izdevumi. Līdz ar to nekas nav atrisināts,” norāda ministrs.
“Bija mēģinājumi apgalvot, ka minimālo sociālo iemaksu noteikšana ir jauns nodoklis, bet tas nav jauns nodoklis. Tas ir mēģinājums iesaistīt sociālajās maksās un līdz ar to arī sociālās aizsardzības sistēmā visus strādājošos. Latvijā patlaban ir aptuveni 900 000 darba vietu, aptuveni 600 000 strādājošo sociālos maksājumus veic pilnā apmērā, bet 300 000 nemaksā sociālās iemaksas pilnā apmērā. Paralēli sociālās neaizsargātības problēmai jārunā arī par taisnīgumu. Piemēram, diskusijā par veselības aprūpi izskan arguments – ja jau 300 000 cilvēku sociālās iemaksas neveic pilnā apmērā, tad kāda runa var būt par sociālo iemaksu likmes paaugstināšanu? Vajag taču vispirms panākt, lai sociālās iemaksas pilnā apmērā veic arī šie 300 000 cilvēku! Vēl jāņem vērā arī tas, ka daļa no minētājiem 300 000 cilvēku, kuru sociālās iemaksas tiek veiktas no ļoti niecīgas summas, papildus saņem samaksu aploksnē un aplokšņu algas var būt arī visai iespaidīga lieluma,” norāda Reirs.
Viņš uzsver, ka viņa minētais nenozīmē, ka viņš atbalstītu mikrouzņēmumu (MU) nodokļa režīma pilnīgu likvidāciju.
“MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz tiem cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga. Patlaban diemžēl vairākums MU tiek izmantots nodokļu optimizēšanai,» sacījis politiķis, «tagad ir vairākas nozares, to vidū zemes ierīcība un arhitektūra, kas ir pilnībā iznīcinātas, jo sadalījušās MU, un tas saistīts ar to, ka sadalīšanās MU palīdz uzvarēt publisko iepirkumu konkursos.”
Viņš par piemēru min Igaunijā iecerēto MU modeli: “No uzņēmuma kontā ienākošās summas 20% tiks iekasēti nodokļos, un viss. Šāds risinājums vērtējams kā ļoti racionāls, jo atrisina problēmu, ka mazam uzņēmumam ievērojamas summas jātērē par grāmatvedības pakalpojumiem. Tehniski arī Latvijā šāds risinājums būtu iespējams, diemžēl mēs līdz tam nebijām nonākuši,” piebilst ministrs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Asociācijas: Diskusija par zāļu cenu samazināšanu nenotiek
Farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv aptiekas, farmaceitus un zāļu apgādes uzņēmumus, ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, Veselības, Finanšu,...
Lasīt tālākDarbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākNozares eksperti: Jaunu dzīvokļu deficīts gaidāms jau tuvāko divu līdz trīs gadu laikā
Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību...
Lasīt tālākTuvākajās dienās paliks vēsāks, naktīs gaidāmas salnas
Pirmās maija dienas iesākām ar pavasarīgu siltumu un mierīgiem laika apstākļiem, taču maija otrajā nedēļā jutīsim izmaiņas. Pakāpeniski ieplūstot gaisa masai no ziemeļiem, gan naktīs,...
Lasīt tālāk7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālāk