Reģistrētā bezdarba līmenis martā samazinājies līdz 10,8%
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada marta beigās bija 10,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada februāri samazinājies par 0,1% punktu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2013.gada marta sākumā bija 107 687, bet marta beigās – 107 063 bezdarbnieki, bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 624 cilvēkiem.
2013.gada martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8 325 personām, tas ir par 844 cilvēkiem jeb 9,2% mazāk nekā 2013.gada februārī. 4 349 bezdarbnieki martā iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. 3 717 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.
2013. gada martā darba devēji pieteica 2 691 jaunu brīvo darba vietu (par 23,6% vairāk nekā februārī), 2 158 darba vietas tika aizpildītas (par 9,6% vairāk nekā februārī). Kopumā marta beigās NVA datu bāzē bija 4 411 darba devēju NVA filiālēs reģistrētās brīvās darba vietas. Savukārt CV/Vakanču portālā kopš gada sākuma darba devēji ir publicējuši 9 681 brīvo darba vietu. 2013.gada 11.aprīlī CV/Vakanču portālā bija pieejama informācija par 1 895 brīvām darba vietām.
NVA direktore Inese Kalvāne: „Marta mēnesis Latvijas darba tirgū zīmīgs ar sezonas darbaspēka pieprasījuma intensificēšanos. Bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu motivē arī NVA ieviestās darba meklēšanas dienasgrāmatas, jo regulāri ir jāsniedz ziņas par darba meklēšanas gaitu. Lai veicinātu nodarbinātību, esam uzsākuši pasākuma „Darbs Latvijā” īstenošanu, finansiāli atbalstot jaunpieņemto darbinieku darba gaitu uzsākšanu gadījumos, kad darba vieta atrodas attālāk no mājām. Sekmīgi notiek vakanču gadatirgi Latvijas reģionos. Tie pulcē gan darba meklētājus, gan darba devējus, ļauj labāk izprast viņu vajadzības un iespējas, ļauj vienoties par sadarbību gan sezonas darbiem, gan ilgtermiņā. Mēs turpinām aicināt darba devējus uzticēt NVA speciālistiem vajadzīgo darbinieku atlasi, uzņēmumu, valsts vai pašvaldību institūciju brīvās darba vietas pieteikt NVA filiālēs vai reģistrēt tās visiem pieejamajā CV/Vakanču portālā mūsu mājaslapā.”
Zemākais bezdarba līmenis 2013.gada martā reģistrēts Rīgas reģionā – 7%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 21,4%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis martā bija 12%, Zemgales reģionā – 11,8% un Vidzemes reģionā – 13,1%.
Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis martā bija: Rīgā – 6,6%, Jelgavā – 7,9%, Valmierā – 8,2%, Ventspilī – 9%, Liepājā – 10,4%, Jūrmalā – 9,8%, Daugavpilī – 11,1%, Jēkabpilī – 15,6%, Rēzeknē – 20,3%.
NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2013.gada martā piedalījās 29 465 tūkstoši bezdarbnieki:
Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē – 10 664;
Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 7 253;
Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos – 8 539;
Kompleksajos atbalsta pasākumos – 2 080 ( t.sk. Jauniešu brīvprātīgajā darbā – 368);
Pasākumos noteiktām personu grupām – 680;
Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 173;
NVA asistentu apmācībā un praksē – 76;
Mobilitātes pasākumā – 4.
Karjeras konsultācijas 2013.gada martā saņēma 4 668 personas, no tām 3 874 NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji. 2013.gada martā Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta izmantošanu saņēma 1 575 personas ar I grupas redzes invaliditāti.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālāk