Reģistrētā bezdarba līmenis martā samazinājies līdz 10,8%
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada marta beigās bija 10,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada februāri samazinājies par 0,1% punktu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2013.gada marta sākumā bija 107 687, bet marta beigās – 107 063 bezdarbnieki, bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 624 cilvēkiem.
2013.gada martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8 325 personām, tas ir par 844 cilvēkiem jeb 9,2% mazāk nekā 2013.gada februārī. 4 349 bezdarbnieki martā iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. 3 717 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.
2013. gada martā darba devēji pieteica 2 691 jaunu brīvo darba vietu (par 23,6% vairāk nekā februārī), 2 158 darba vietas tika aizpildītas (par 9,6% vairāk nekā februārī). Kopumā marta beigās NVA datu bāzē bija 4 411 darba devēju NVA filiālēs reģistrētās brīvās darba vietas. Savukārt CV/Vakanču portālā kopš gada sākuma darba devēji ir publicējuši 9 681 brīvo darba vietu. 2013.gada 11.aprīlī CV/Vakanču portālā bija pieejama informācija par 1 895 brīvām darba vietām.
NVA direktore Inese Kalvāne: „Marta mēnesis Latvijas darba tirgū zīmīgs ar sezonas darbaspēka pieprasījuma intensificēšanos. Bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu motivē arī NVA ieviestās darba meklēšanas dienasgrāmatas, jo regulāri ir jāsniedz ziņas par darba meklēšanas gaitu. Lai veicinātu nodarbinātību, esam uzsākuši pasākuma „Darbs Latvijā” īstenošanu, finansiāli atbalstot jaunpieņemto darbinieku darba gaitu uzsākšanu gadījumos, kad darba vieta atrodas attālāk no mājām. Sekmīgi notiek vakanču gadatirgi Latvijas reģionos. Tie pulcē gan darba meklētājus, gan darba devējus, ļauj labāk izprast viņu vajadzības un iespējas, ļauj vienoties par sadarbību gan sezonas darbiem, gan ilgtermiņā. Mēs turpinām aicināt darba devējus uzticēt NVA speciālistiem vajadzīgo darbinieku atlasi, uzņēmumu, valsts vai pašvaldību institūciju brīvās darba vietas pieteikt NVA filiālēs vai reģistrēt tās visiem pieejamajā CV/Vakanču portālā mūsu mājaslapā.”
Zemākais bezdarba līmenis 2013.gada martā reģistrēts Rīgas reģionā – 7%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 21,4%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis martā bija 12%, Zemgales reģionā – 11,8% un Vidzemes reģionā – 13,1%.
Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis martā bija: Rīgā – 6,6%, Jelgavā – 7,9%, Valmierā – 8,2%, Ventspilī – 9%, Liepājā – 10,4%, Jūrmalā – 9,8%, Daugavpilī – 11,1%, Jēkabpilī – 15,6%, Rēzeknē – 20,3%.
NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2013.gada martā piedalījās 29 465 tūkstoši bezdarbnieki:
Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē – 10 664;
Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 7 253;
Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos – 8 539;
Kompleksajos atbalsta pasākumos – 2 080 ( t.sk. Jauniešu brīvprātīgajā darbā – 368);
Pasākumos noteiktām personu grupām – 680;
Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 173;
NVA asistentu apmācībā un praksē – 76;
Mobilitātes pasākumā – 4.
Karjeras konsultācijas 2013.gada martā saņēma 4 668 personas, no tām 3 874 NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji. 2013.gada martā Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta izmantošanu saņēma 1 575 personas ar I grupas redzes invaliditāti.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk