Reģionus padara investoriem netīkamākus
Sekojot likumu pieņemšanas noteiktajai kārtībai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pretēji nozaru speciālistu rekomendācijām imigrācijas likumā apstiprināja grozījumus, kas praktiski likvidēs iespēju reģioniem piesaistīt investīcijas no trešo valstu pilsoņiem, kas, iegādājoties nekustamo īpašumu, vēlas saņemt uzturēšanās atļaujas.
Uzklausot Valsts prezidenta Andra Bērziņa iebildumus par budžeta pieņemšanas drudzī apstiprinātajiem grozījumiem imigrācijas likumā, komisija pieņēma lēmumu, ka nākotnē netiks noteikts maksimālais skaits īpašumu, kuru viena gada laikā varēs iegādāties trešo valstu pilsoņi.
Lai līdzsvarotu iespējamo pieprasījumu plūdumu, bet tajā pašā laikā nepadarītu šādus darījumus pārmērīgi pieejamus, komisija arī apstiprināja, ka minimālā darījuma vērtība, neatkarīgi no īpašuma ģeogrāfiskās atrašanās vietas, līdzšinējo 150 tūkstošu eiro vietā būs 250 tūkstoši eiro.
Pret tik ievērojamu sliekšņa pacelšanu iebilda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš vērsa deputātu uzmanību uz faktu, ka šādā veidā Latvija līdzīgu piedāvājumu vidū sevi padara konkurēt nespējīgu. Viņš uzskata, ka Malta, kur uzturēšanās atļaujas var iegūt par 220 tūkstošiem eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi, vai Grieķija ar 250 tūkstošiem eiro vērtu piedāvājumu būs daudz vilinošākas potenciālajiem investoriem.
J. Endziņš ideju par cenu sliekšņa pacelšanu pilnībā nenoraida, taču aicina to darīt, saglabājot Latvijas konkurētspēju, vai radīt kompensējošus instrumentus, kas ļaus piesaistīt citas, līdzvērtīgas, investīcijas. Viņš arī pievērsa uzmanību faktam, ka, paceļot minimālo nekustamā īpašuma cenu līdz 250 tūkstošiem eiro, pilnībā no šā tirgus tiks izslēgti reģioni, kuros iegādāties tik dārgus īpašumus turīgiem cilvēkiem nav interesanti, turklāt reģionos, it īpaši pierobežas, šādu īpašumu nebūšot daudz.
Arī komisijā strādājošais Saskaņas centra deputāts Jānis Tutins uzskata, ka šādi šķēršļi no spēles pilnībā izslēgs jau tā stagnējošos reģionus, kuros līdzšinējās trešo valstu pilsoņu investīcijas ne tikai sildījušas valsts ekonomiku, bet palīdzējušas izdzīvot arī vietējiem iedzīvotājiem. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Jānis Klaužs uzskata, ka budžeta pieņemšanas cīņās pārāk daudz izdabāts Nacionālajai apvienībai, kas rosināja ierobežot nekustamo īpašumu tirdzniecību pret uzturēšanās atļaujām, jo tagad deputāti spiesti labot likumu, kas jau tā labi strādājot.
Tomēr Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība deputātiem liedza ieviest diferencētas cenas Rīgai, tās apkārtnei un reģioniem, jo likums nosaka, ka, atkārtoti izskatot likumu, izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi. Valsts prezidents Andris Bērziņš, aizvadītā gada novembrī nododot likumu otrreizējai caurskatīšanai, par šo iebildumus nebija cēlis.
Diskusijas izraisīja arī topošā likuma spēkā stāšanās laiks. ZZS uzskata, ka tam spēkā vajadzētu stāties nākamā gada 1. janvārī. Arī Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka no likuma apstiprināšanas Saeimā līdz tā spēkā stāšanās brīdim jāpaiet pēc iespējas lielākam laikam, lai tiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips. Taču koalīcijas pārējās partijas domā, ka likumam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedriskie mediji demonstrē augstāko demokrātijas izpausmi, ironizē Lembergs
Tā saucamie sabiedriskie mediji dod vārdu tikai tiem, kurus uzskata par pareizā viedokļa paudējiem, norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Pēc...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākKoalīcijas partneri nesteidz solīt nepieciešamos 250 miljonus policistu un glābēju algu palielināšanai
Dažos policijas iecirkņos Rīgā trūkst pat 50% darbinieku. Visā Valsts policijā nav aizpildīta teju ceturtdaļa amata vietu. Ne mazāk bīstama situācija ir glābēju un robežsardzes dienestos....
Lasīt tālākStraume: KNAB līdz šim konstatējis 38 priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus
Līdz šim priekšvēlēšanu laikā fiksēti 38 aģitācijas pārkāpumi, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. "Šobrīd ir fiksēti...
Lasīt tālākLembergs: Kristovski pārstāv tieši tie paši advokāti, kas apkalpo Meroni
Kurzemes rajona tiesa noraidījusi politiķa Ģirta Valda Kristovska prasību pret Aivaru Lembergu par goda un cieņas aizskaršanu. Lembergs intervijā ventasbalss.lv atzina, ka ir pārliecināts,...
Lasīt tālākDarbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālāk