• Tweet

Sekojot likumu pieņemšanas noteiktajai kārtībai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pretēji nozaru speciālistu rekomendācijām imigrācijas likumā apstiprināja grozījumus, kas praktiski likvidēs iespēju reģioniem piesaistīt investīcijas no trešo valstu pilsoņiem, kas, iegādājoties nekustamo īpašumu, vēlas saņemt uzturēšanās atļaujas.

Uzklausot Valsts prezidenta Andra Bērziņa iebildumus par budžeta pieņemšanas drudzī apstiprinātajiem grozījumiem imigrācijas likumā, komisija pieņēma lēmumu, ka nākotnē netiks noteikts maksimālais skaits īpašumu, kuru viena gada laikā varēs iegādāties trešo valstu pilsoņi.

Lai līdzsvarotu iespējamo pieprasījumu plūdumu, bet tajā pašā laikā nepadarītu šādus darījumus pārmērīgi pieejamus, komisija arī apstiprināja, ka minimālā darījuma vērtība, neatkarīgi no īpašuma ģeogrāfiskās atrašanās vietas, līdzšinējo 150 tūkstošu eiro vietā būs 250 tūkstoši eiro.

Pret tik ievērojamu sliekšņa pacelšanu iebilda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš vērsa deputātu uzmanību uz faktu, ka šādā veidā Latvija līdzīgu piedāvājumu vidū sevi padara konkurēt nespējīgu. Viņš uzskata, ka Malta, kur uzturēšanās atļaujas var iegūt par 220 tūkstošiem eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi, vai Grieķija ar 250 tūkstošiem eiro vērtu piedāvājumu būs daudz vilinošākas potenciālajiem investoriem.

J. Endziņš ideju par cenu sliekšņa pacelšanu pilnībā nenoraida, taču aicina to darīt, saglabājot Latvijas konkurētspēju, vai radīt kompensējošus instrumentus, kas ļaus piesaistīt citas, līdzvērtīgas, investīcijas. Viņš arī pievērsa uzmanību faktam, ka, paceļot minimālo nekustamā īpašuma cenu līdz 250 tūkstošiem eiro, pilnībā no šā tirgus tiks izslēgti reģioni, kuros iegādāties tik dārgus īpašumus turīgiem cilvēkiem nav interesanti, turklāt reģionos, it īpaši pierobežas, šādu īpašumu nebūšot daudz.

Arī komisijā strādājošais Saskaņas centra deputāts Jānis Tutins uzskata, ka šādi šķēršļi no spēles pilnībā izslēgs jau tā stagnējošos reģionus, kuros līdzšinējās trešo valstu pilsoņu investīcijas ne tikai sildījušas valsts ekonomiku, bet palīdzējušas izdzīvot arī vietējiem iedzīvotājiem. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Jānis Klaužs uzskata, ka budžeta pieņemšanas cīņās pārāk daudz izdabāts Nacionālajai apvienībai, kas rosināja ierobežot nekustamo īpašumu tirdzniecību pret uzturēšanās atļaujām, jo tagad deputāti spiesti labot likumu, kas jau tā labi strādājot.

Tomēr Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība deputātiem liedza ieviest diferencētas cenas Rīgai, tās apkārtnei un reģioniem, jo likums nosaka, ka, atkārtoti izskatot likumu, izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi. Valsts prezidents Andris Bērziņš, aizvadītā gada novembrī nododot likumu otrreizējai caurskatīšanai, par šo iebildumus nebija cēlis.

Diskusijas izraisīja arī topošā likuma spēkā stāšanās laiks. ZZS uzskata, ka tam spēkā vajadzētu stāties nākamā gada 1. janvārī. Arī Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka no likuma apstiprināšanas Saeimā līdz tā spēkā stāšanās brīdim jāpaiet pēc iespējas lielākam laikam, lai tiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips. Taču koalīcijas pārējās partijas domā, ka likumam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis