Reformisti cīņā par Zatlera labklājību nepadodas
Reformu partija nepārtrauc mēģinājumus saglabāt un pat uzlabot sava ideoloģiskā tēva, bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera finansiālo stāvokli.
Partijas pārstāves Saeimas Juridiskajā komisijā Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums likumprojektā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu paredzēja bijušajiem prezidentiem palielināt pensijas, saglabājot līdz šim esošās privilēģijas.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinātie grozījumi likumā, kas regulē bijušajiem prezidentiem pienākošās privilēģijas, piemēram, valsts nopirkta automašīna un dzīvoklis, paredz, ka pēc prezidenta pilnvaru beigšanās no amata aizgājusī persona saņem par 35 procentpunktiem lielāku pensiju (apmēram 1900 latu mēnesī) nekā līdz šim, bet personai valsts dzīvokli nedod. Tas bijušajam prezidentam jāīrē par pensiju.
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka jaunā norma tiktu attiecināta tikai uz tiem prezidentiem, kas amatā stāsies pēc A. Bērziņa pilnvaru beigām. Respektīvi, gan V. Zatlers, gan Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis joprojām varētu izmantot valsts pirktos dzīvokļus un saņemtu pensiju 50% no Valsts prezidenta algas.
Taču I. Lībiņa-Egnere kļūdas vai apzināta aprēķina dēļ komisijai iesniedza priekšlikumu, kurš gan V. Zatleram, gan abiem pārējiem bijušajiem prezidentiem garantētu pensijas pieaugumu par 35 procentpunktiem, gan ļautu saglabāt par valsts līdzekļiem pirktos dzīvokļus. Viņas komentāru par iesniegtajiem priekšlikumiem uzzināt nebija iespējams, jo deputāte atrodas komandējumā ārvalstīs.
Šāds priekšlikums izraisīja neizpratni gan ar Reformu partiju koalīcijā esošajos Vienotības deputātos – Solvitā Āboltiņā un Ilmā Čepānē –, gan klātesošajos Saeimas Juridiskā biroja un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjos. Likumsakarīgi – Reformu partijas deputātes priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
I. Lībiņa-Egnere arī ar citu savu priekšlikumu mēģināja reanimēt jau atbalstīto grozījumu, ka līdz ar pensijas palielinājumu bijušajam prezidentam valsts garantē dzīvokli ar speciāli tajā ierīkotu darba kabinetu. Arī šis priekšlikums neizturēja komisijas deputātu cenzu. «Pat ja cilvēks ievēlēts no Ķengaraga dzīvokļa, tas nenozīmē, ka pēc pilnvaru beigām viņš nevar atgriezties tajā vai par 85% pensijas īrēt atbilstošu dzīvokli,» teica Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa.
Plašu diskusiju izraisīja uz laiku Saeimas deputāta mandātu nolikušās Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība) priekšlikums neizmaksāt bijušajam prezidentam pensiju, ja tas kļuvis par Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli vai parlamentāro sekretāru. Šo priekšlikumu par diskriminējošu sarunā ar Neatkarīgo savulaik nodēvēja V. Zatlers.
Komisijas priekšsēdētāja I. Čepāne sākotnēji gan nevēlējās atbalstīt šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka tajā uzskaitīto amatu spektrs ir pārāk šaurs un vedina domāt, ka šāds priekšlikums tapis ar nodomu censties bijušos prezidentus nepielaist aktīvajai politikai.
Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka priekšlikums šādā redakcijā ir apšaubāms. «Tas kritērijs ir ļoti strīdīgs, ka iešana politikā nozīmētu sociālo garantiju samazināšanu, tas būtu diskriminējoši,» teica tiesību speciālists. Komisijas deputāti šo priekšlikumu tomēr apstiprināja virzīšanai uz likumprojekta otro lasījumu, piebilstot, ka tam nepieciešami precizējumi.
Gan I. Čepāne, gan G. Kusiņš pieņēma, ka saņemt eksprezidenta pensiju uz laiku varētu liegt arī bijušajiem prezidentiem, kas kļūst par tiesnešiem vai, piemēram, tiesībsargiem. Citiem vārdiem – ja ieņem augstus, valsts apmaksātus amatus.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk