Referendums par krievu valodu nav devis mācību
Ir pagājis gads, kopš pārliecinošs vairākums pilsoņu referendumā vēlreiz apliecināja, ka vienīgajai valsts valodai šajā valstī jābūt latviešu.
Referenduma organizēšana mobilizēja valdību, kura ar jaunu sparu ķērās pie dažādās valodās runājošo Latvijas iedzīvotāju saliedēšanas. Taču arī pēc gada politiskā elite nav spējusi vienoties, kādu mācību referendums sniedzis.
Vērojot referenduma gadadienai veltītos pasākumus, top skaidrs, ka pašlaik aktuālas ir divas – savstarpēji konfliktējošas filozofijas skolas.
Tuvināšana
Sabiedrības integrāciju jeb kā to pieņemts dēvēt pēc referenduma – saliedēšanu, ieinteresējot cittautiešus latviskajā kultūrā un norisēs latviskajā informatīvajā telpā, par savu galveno mērķi izvirzījusi valdība.
«Pēc referenduma bija liels jautājums, kā tas varēja būt, ka 270 000 pilsoņu bija nobalsojuši par otru valsts valodu,» teica kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende. Lai samazinātu šādu valstij nelojālu pilsoņu skaitu, tika nolemts realizēt sabiedrības saliedēšanas programmu, kurai valsts aizvadītajā gadā atvēlēja 930 000 latu.
Viens no programmas moduļiem bija intensīvie latviešu valodas kursi. Saskaņā ar amatpersonu teikto ieinteresēto skaits bijis pietiekami liels – 1891 persona.
Ieguldot valsts piešķirtos līdzekļus, tika organizēta arī latviešu un mazākumtautību bērnu un jauniešu apmaiņas programma. To īstenojot, 50 latviešu un 50 krievvalodīgie bērni nedēļu apmainījās ar skolām un ģimenēm. Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolotāja Ilze Logina, kas bija viena no šīs programmas organizētājām, stāstīja, ka programmā piedalījusies viņas pārstāvētā krievvalodīgā skola un latviskās plūsmas bērni no Ikšķiles.
Rezultāti ir
Apmaiņas programmas organizētāji cerēja, ka tās laikā bērni tuvāk iepazīsies ar citā valodā runājošajiem, viņu ikdienu un uzskatiem, kas veicinās savstarpēju sapratni. Cerības neesot bijušas veltas, jo programmā iesaistīto bērnu skolotāji pēc tam secinājuši, ka pēc programmas audzēkņiem paaugstinājusies vēlme mācīties valodas un mazinājusies naidīgā attieksme. Vairāki krievvalodīgie audzēkņi arī konstatējuši, ka, dzīvojot latviešu ģimenē, beidzot izdevies izprast valodu un zudis raksturīgais akcents.
Latviešu un krievvalodīgo informācijas telpas saplūdināšanai un līdz ar to arī kopīgas izpratnes veicināšanas nolūkos pērn, iztērējot 156 700 latu, izveidotas arī televīzijas un radio pārraides, kas latviešiem svešumā un šeit dzīvojošajiem cittautiešiem viņiem saprotamā valodā stāsta par norisēm valstī. Tapis arī sabiedriskās televīzijas un radio apvienotais ziņu portāls internetā, kas tuvākajā laikā piedāvās ziņas arī krievu un angļu valodā.
Pie integrācijas pasākumiem pieskaitīta arī Lāčplēša dienas militārās parādes translēšana krievu valodā. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants uzskata, ka līdzīgām translācijām krievu valodā vajadzētu būt arī citos valstiski svarīgos pasākumos, piemēram, 18. novembrī.
Darīts par maz
Ministru prezidenta padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte uzskata, ka pagaidām ir pāragri vērtēt, cik efektīvi bijuši šie projekti, ko turpinās arī šogad. Tiek lēsts, ka rezultāti sabiedrības saliedēšanā būs vērtējami pēc trim līdz septiņiem gadiem.
Radikāli atšķirīgus secinājumus pēc referenduma izdarījusi Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un viņas domubiedri. Pirmdien, uzstājoties konferencē Gads pēc valodas referenduma: paveiktais un darāmais viņa savā uzrunā apliecināja, ka daudz vairāk par sabiedrības saliedēšanu un šā procesa nestajiem augļiem viņai rūp latviešu valodas pozīcijas ikdienā. «Bažas par valodu pastāv joprojām. Vai ir izdarīts viss, lai stiprinātu valodas pozīcijas. Manā skatījumā izdarīts par maz,» teica I. Vaidere. Viņa arī uzskata, ka valstiski nozīmīgu pasākumu translēšana krievu valodā negarantē krievvalodīgo intereses mošanos par valsti un lojalitātes veicināšanu.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālāk