• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
26/07/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Neskatoties uz vēlo pavasari, lietavām un vēso jūlija sākumu, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Augkopības nodaļas speciālisti prognozē, ka šogad lielākajai daļai kultūraugu būs laba raža.

Zemgalē no hektāra šogad varētu novākt vairāk nekā piecas sešas tonnas kviešu graudu.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis ir pārliecināts, ka šis varētu būt labas ražas gads. «Tā kā pērnā gada rudens bija siltāks un nedaudz garāks nekā iepriekšējos gados, tas ļāva ziemājiem labi sagatavoties ziemai – graudaugiem sacerot un uzkrāt barības vielas, rapsim attīstīt pietiekamu sakņu un auga masu, kā arī barības vielas ziemošanai. Pēc labvēlīgās ziemas ziemāji varēja daudz spēcīgāki atsākt veģetāciju,» skaidroja O. Balodis. Augkopības speciālisti gan vērtē, ka šogad vārpu garums ir nedaudz īsāks nekā citus gadus, bet to skaits augam ir lielāks, tāpēc viena auga ražas potenciāls ir samērā liels.

Diemžēl pašreiz īpaši Zemgalē novērota gan agrāko ziemas kviešu šķirņu un rudzu veldrēšanās, kas var nedaudz samazināt lauka ražu, tās kvalitāti un palēnināt ražas novākšanu šajos laukos. Arī lietavas un salīdzinoši zemās gaisa temperatūras nebija labvēlīgas ražas kvalitātes veidošanās procesam. Taču speciālisti cer, ka līdz ar siltā laika iestāšanos situācija uzlabosies.

«Ziemas rapša nesmidzinātos laukos novērojama baltās puves un sausplankumainības izplatība, bet par tās postīgumu spriedīsim kuļot. Pret balto puvi smidzinātos laukos baltās puves bojājumi sastopami, bet ir niecīgi,» sacīja O. Balodis.

Vasarāju raža pēc pašreizējām prognozēm gaidāma laba, jo pavasaris bija vienmērīgi mitrs un silts, kas veicināja sadīgšanu un cerošanu.

Arī kartupeļi aug labi, bet tie īpaši jāaizsargā pret lakstu puvi. Ja zemniekiem izdosies to izdarīt, tad raža tiek prognozēta salīdzinoši augsta.

Neskatoties uz vēlo pavasari, lietavām un vēso jūlija sākumu, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Augkopības nodaļas speciālisti prognozē, ka šogad lielākajai daļai kultūraugu būs laba raža. Zemgalē no hektāra šogad varētu novākt vairāk nekā piecas sešas tonnas kviešu graudu.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis ir pārliecināts, ka šis varētu būt labas ražas gads. «Tā kā pērnā gada rudens bija siltāks un nedaudz garāks nekā iepriekšējos gados, tas ļāva ziemājiem labi sagatavoties ziemai – graudaugiem sacerot un uzkrāt barības vielas, rapsim attīstīt pietiekamu sakņu un auga masu, kā arī barības vielas ziemošanai. Pēc labvēlīgās ziemas ziemāji varēja daudz spēcīgāki atsākt veģetāciju,» skaidroja O. Balodis. Augkopības speciālisti gan vērtē, ka šogad vārpu garums ir nedaudz īsāks nekā citus gadus, bet to skaits augam ir lielāks, tāpēc viena auga ražas potenciāls ir samērā liels.

Diemžēl pašreiz īpaši Zemgalē novērota gan agrāko ziemas kviešu šķirņu un rudzu veldrēšanās, kas var nedaudz samazināt lauka ražu, tās kvalitāti un palēnināt ražas novākšanu šajos laukos. Arī lietavas un salīdzinoši zemās gaisa temperatūras nebija labvēlīgas ražas kvalitātes veidošanās procesam. Taču speciālisti cer, ka līdz ar siltā laika iestāšanos situācija uzlabosies.

«Ziemas rapša nesmidzinātos laukos novērojama baltās puves un sausplankumainības izplatība, bet par tās postīgumu spriedīsim kuļot. Pret balto puvi smidzinātos laukos baltās puves bojājumi sastopami, bet ir niecīgi,» sacīja O. Balodis.

Vasarāju raža pēc pašreizējām prognozēm gaidāma laba, jo pavasaris bija vienmērīgi mitrs un silts, kas veicināja sadīgšanu un cerošanu.

Arī kartupeļi aug labi, bet tie īpaši jāaizsargā pret lakstu puvi. Ja zemniekiem izdosies to izdarīt, tad raža tiek prognozēta salīdzinoši augsta.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

398 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk