• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
12/02/2025, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

“Rail Baltica” nav tikai lielākais infastruktūras projekts Latvijā ar ievērojamu Eiropas Savienības (līdz 85% finansējuma) un Latvijas valsts budžeta ieguldījumu. Apkopotā informācija liecina: līdzšinējā “Rail Baltica” projekta īstenošana Latvijā – starptautisko staciju būvniecība Rīgas centrā un Rīgas lidostā – sniedz ieguldījumu mūsu valsts tautsaimniecībā vēl pirms dzelzceļa pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā. Projekts rada daudz jaunu darbavietu, visvairāk nodarbinot vietējos speciālistus, nodrošina Latvijas piegādātāju iesaisti un dod arī tūlītēju pienesumu Latvijas ekonomikai, pauž SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Rail Baltica izbūves darbos abās starptautiskajās stacijās (Rīgas Centrālajā mezglā un Rīgas lidostā) būvuzņēmumi kopš būvniecības uzsākšanas pēdējo 5 gadu laikā kopā ar starptautiskajiem partneriem ir nodarbinājuši ap 4000 darbinieku, no kuriem 90 % sastāda vietējais darba spēks. Līdz šim no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) abu staciju būvniecībā ir apgūti ~ 347 miljoni eiro, no kuriem līdz 85 % līdzfinansē Eiropas Savienība (ES).

Apkopojot līdz šim ieguldīto, ir veikts aprēķins par atdevi Latvijas valstij par katru ieguldīto miljons eiro Rail Baltica izbūvē.

Piemērs:

Rail Baltica būvniecībā investējot 1 miljonu eiro, ES iegulda līdzfinansējumu līdz 850 000 eiro, savukārt Latvijas valsts – 150 000 eiro. Uz katru šādu ieguldījumu Latvijas valsts atgriež nodokļos Valsts kasē ~203 000 eiro, tādējādi nodrošinot par ~53 000 eiro lielākas summas atgriešanu nekā sākotnēji ieguldīts, līdz ar to budžeta ienākumi ir lielāki par izdevumiem. Ienākošo summu veido uzņēmuma ienākumu nodoklis (gan ģenerāluzņēmēja, gan apakšuzņēmēju), gan PVN ieguvums valstij no lokāli iegūtiem būvmateriāliem, darbaspēka nodokļi un ārvalstu speciālistu pārcelšanās ekonomiskais pienesums (mājokļu īre, bērnu izglītības iestāžu apmaksa u.c.)

Piemēram, Rail Baltica stacijas un infastruktūras izbūves darbos Rīgas lidostā līdz šim iesaistīti 162 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa – 154 – ir vietējie uzņēmumi. Laika posmā no 2021.gada kopumā nodarbināti 2005 darbinieki (t.sk. būvnieki, administrācija, projekta vadība un uzraudzība), no tiem 90 % ir bijuši vietējie darbinieki un vien 201 – ārzemju darbaspēks.

Savukārt Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvē kopš 2021. gada piedalījušies līdz pat 1700 darbinieku, vidēji ap 1300 cilvēku gadā. No tiem Latvijas apakšuzņēmēji nodrošināja ap 1100 cilvēku jeb 85 % no visiem būvdarbos iesaistītajiem. Šajos gados Centrālā mezgla būvdarbos piedalījušies vidēji 127 apakšuzņēmēji, no tiem teju 90 % bija Latvijas valsts uzņēmumi. Turklāt Deutsche Bahn Engineering & Consulting un Egis-Deutche Bahn, kas nodibinājuši pārstāvniecības Latvijā un veic visus nepieciešamos maksājumus tepat, piedalās Rīgas Centrālās stacijas pārbūves tehniskā projekta izstrādē un būvdarbu uzraudzībā. Šiem darbiem Latvijā nodarbina 16 cilvēkus, no kuriem 10 ir ārvalstnieki (no Francijas, Vācijas, Zviedrijas un Serbijas), kā arī vairāki apakšuzņēmēji juridiskajā un inženierkonsultāciju jomā, kopumā iesaistot daudz vairāk cilvēku.

Apkopojot trijos gados (2021. -2023. g.) nomaksātos nodokļus Latvijā, ko veicis RB Rail AS, Eiropas Dzelzceļa līnijas, starptautisko staciju būvnieki Bererix un B.S.L. Infra, kā arī Itālijā dibinātais projektēšanas uzņēmums Sintagma Srl., redzams, ka valsts budžetu papildinājis kopumā 29.21 miljons eiro (informācija no Valsts ieņēmuma dienesta (VID), samaksāto administrēto nodokļu kopsumma).

Jau pavisam drīz uzsākot Rail Baltica pamattrases būvdarbus Latvijā, kas ir lielākā infrastruktūras izbūve Latvijā (FIDIC ietvarlīgums nosaka maksimālo līgumsummu 3,7 miljardi eiro), ar prioritāro – virzienā uz Lietuvu – posmu, un ņemot vērā paredzamo darbu vērienu, ir skaidrs, ka galvenajos būvdarbos arī būs plaši iesaistīti vietējie būvuzņēmumi. Tāpat tiks attīstīta sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, piesaistot studentus, kuriem tā būs unikāla iespēja gūt pieredzi Eiropas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projektā. Vietējo būvnieku kompetenci varēs izmantot arī tehnoloģiskos risinājumos, būvmateriālu ražošanā, piegādēs u.c. jomās. Ir veikta izpēte, kas apliecina: piemēram, beramo materiālu resursi Latvijā ir pietiekami, lai sadarbotos ar vietējiem piegādātājiem, kas būtiski saīsina piegādes attālumus, un arī mūsu komersantiem ir iespējams ražot atsevišķus konstruktīvos elementus un dzelzceļa komponentes, piemēram, gatavās betona konstrukcijas un elementus, gulšņus, caurteku, tiltu un viaduktu elementus, elektrifikācijas komponentes un cauruļu un kabeļu izstrādājumus u.t.t. Tas radīs pietiekami lielu potenciālu vietējām ekonomikām – vietējiem uzņēmējiem, kuri spēs nodrošināt šos pakalpojumus un materiālu piegādes.

Atgādināsim, ka pamattrases būvdarbi prioritārajā – dienvidu – posmā kopumā ietver teritorijas sagatavošanu, uzbēruma izbūvi, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būvniecību, inženiertīklu pārvietošanu, sliežu ceļu un citas saistītās infrastruktūras izbūvi aptuveni 230 km garumā. Tiek paredzēts, ka pamattrases posmā ārpus Rīgas kopumā būs jāuzbūvē 175 inženiertehniskās struktūras, 11 dzīvnieku pārejas, 42 viadukti, 81 ceļa tilti un 32 dzelzceļa pārvadi, jāizveido uzbērumi 12 miljonu m3 apmērā, kā arī jāizbūvē sliedes, kuru kopējais svars sasniegs 71 000 tonnas.

Rail Baltica īstenošanā Latvijā kopumā piedalās vairāk nekā 300 vietējie un 20 starptautiskie uzņēmumi no vairāk nekā 30 valstīm.

Projekta tiešo kapitālieguldījumu pakāpeniska apgūšana, ko ES līdzfinansē līdz 85 % apmērā, ievērojami veicinās vietējās būvniecības, būvprojektēšanas un saistītās pakalpojumu nozares. Papildu ieguldījumu dod ar Rail Baltica saistītā attīstība, piemēram, pilsētu nekustamā īpašuma, reģionālās infrastruktūras, loģistikas un rūpnieciskās darbības jomā. Arī citu infrastruktūru un sistēmu attīstībai Rail Baltica var sniegt jaunu sparu, piemēram, transporta pakalpojumu, telekomunikāciju, 5G, enerģētikas un aizsardzības jomā.

997 skatījumi




Video

Armands Krauze: skolēnu ēdināšanā vairāk jāizmanto pašmāju produkcija

02/09/2025

Valdība otrdien, 2. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, lai nodrošinātu skolēnus ar veselīgu...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām

27/08/2025

Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...

Lasīt tālāk
Video

“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem

27/08/2025

Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā

27/08/2025

Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...

Lasīt tālāk
Video

Atis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti

26/08/2025

Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...

Lasīt tālāk
Video

Spēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs

20/08/2025

Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...

Lasīt tālāk
Video

Plāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV

20/08/2025

No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...

Lasīt tālāk
Video

LM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku

20/08/2025

[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...

Lasīt tālāk
Video

Būtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits

19/08/2025

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....

Lasīt tālāk
Video

Likvidēs AS “Ventas osta”

19/08/2025

Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...

Lasīt tālāk